Ja nu tā būtu tikai likuma nepilnība, kuru vienlīdz lielā mērā vēlas atrisināt visi trīs ( vai vēl vairāk? ) iesaistītie pieaugušie... Bet, ja ir runa par "pretējo pusi", aizstāvību un tamlīdzīgi... hmmm... bērns ir mātes auglis. Un māte nes vislielāko atbildību- ko sevī audzēt, ko neaudzēt, un kā pēc tam ar to visu galā tikt. Un likumam jāaizstāv bērna un viņa mātes intereses.

Un likumam jāaizstāv bērna un viņa mātes intereses.

versija
Pilnībā piekrītu.

josich
Viss uzrakstītais teksts ir garš, jo garš palags par vienu vai diviem dzīves pozitīviem gadījumiem raugoties no personīgā viedokļa. Tad nu ver vaļā Centrālās statistikas pārvaldes datus un paraugies tajos. Tur būs redzama realitāte par kuru strīdēties ir bezjēdzīgi.

Jautājums, vai Tu maz saproti bērna intereses, ja pati meklē attiecības bez saistībām.

Pie tam, šajos gadījumos pat nav runa uzreiz par strīdus situācijām pašu vecāku starpā, kas to bērnu radījuši; runa ir par to, ka abi bioloģiskie vecāki dodas uz dzimtsarakstu nodaļu, lai godprātīgi reģistrētu savu bērnu ar atbilstošajiem ierakstiem tā dzimšanas apliecībā, bet tur mātei pasaka: mēs saprotam, ka ar vīru, meitiņ, tu kopā sen kā vairs nedzīvo un varbūt pat nezini, kurp šis noklīdis (nav jau nekāds suns, kas pie ķēdes turēts), bet tā nav mūsu bēda. Tā laulība nav juridiski šķirta, tātad ierakstu dzimšanas apliecībā veicam pēc laulības juridiskā dokumenta

Pēc tam tad arī sākas jezga: jaunajai māmiņai rūpes gana daudz, uztraukties lieki arī nevar, jo tas uzreiz atsaucas uz bērna veselību; bet jaundzimušā tēvam tiesības jelko ierosināt lai nokārtotu liegtas. Un arī es ilgi pēc tam domāju, kā būt.., ja jau tā lietas iegrozās, varbūt bērns nemaz mani negribēs. Un nebūtu nekādas pretenzijas cēlis un neuzturētu. Tomēr saikne veidojās nepārprotama. Tāpēc nelec ka Tu, Versija, Dievam acīs par attiecībām, kurās orientējies labi ja lopkopējas līmenī.

Bet šajā diskusijā uzreiz redzams, kurš uzvedas kā apsēklojama būtne trakas govs veidolā, bet kurai būtnei vispār kā tādam sektantam aizgājis ciet- nost ar visām tiesībām, jo, manuprāt, esat grēkojuši

Jebkuru situāciju var atrisināt, ja abi vecāki to vēlēsies. Laiks, nauda un pacietība.

Vai nevar pagaidām tēva vietā ievilkt svītriņu... jo vientuļo māti tak reģistrē kā vienīgo... kamēr viss sakārtojas..

Uzzināju, nevar vis..

Hennessya- nu, ir mau radu vidū ar nācies saskarties ar šo problēmu. Tad savs bērns bija jāadoptē. Nonsens, bet neko nepadarīsi.
Dzīve noliek visu pa vietām- ko sēsi, to pļausi. Ja neliecies ne zinis par saviem bērniem, tad tev nav lemts.
Un, tad jau dažreiz labāk , ka nav tāda tēva.
Statistiku nekad neesmu skatījies, un neņemu to par pilnu.Sausi skaitļi. Statistiku varētu izmantot projektu izstrādei, likumdošanas mainīšanai, a varbūt arī tik tālu, ka mainīt sabiedrības attieksmi par dotajiem pētījumiem.
Cik redzams, tad LR tiek pasūtīti stat dati, apmaksāts, bet vai dati tiek izmantoti, lai uzlabotu situāciju? Nez vai.

Ir stereotipi- staigulis ( vecis), ’sunul, vinul - i bežatj’. Bet, ir tak arī ’ māte, kā dzeguze’. Vai atražotāja, kurai bērns ir kā instruments dzīves bīdīšanai.

Tamdēļ uzskatu- lai arī ir šķēršļi, dokumentācijas( par tēmu) - tas nebūtu par pamatojumu sākt šaubīties, vai bērns šo, vai to. Tas tik prasa vairāk laika, un resursu. Bet, ja pašam skaidrs, ko gribi, tad tie nav šķēršļi.

P.S.
Vai ir pētījums, statistika - cik bērnus audzina vecvecāki, kamēr momaša `’’mēģina ’’ sakārtot SAVU dzīvi!??

a kada vel attiecibas jamekle kad bērni izauguši un pati esi ome...
nu NAV aktuali..sita jezga..baudam dzivi..

nu ja, es jau te agrāk sacīju, ka manu pusmāsu viņas tētis arī adoptēja... stulbi. jo mamma bija vienkārši aizgājusi, bet škirties ar manu papu nebija izšķīrušies, viņi jau nedomāja tādā lielā vecumā būs vēl bērni.

nu re jāsāk ar to, ka vajag domāt..a ja nedoma tad pec tam juridiski sarezgijumi..
un visiem ir ko darit..

..ansksunnamuna...

To visi zin, ka jādomā, vien vai ir kāds, kurš VISU arī apdomā, izskaitļo... dzīvē viss ir savādāk..

nu tad jurstiem peļņa..ari labi..

zinu vienu sievieti 3 bērni katrs no cita veča..tatad pirmais no pirma vira..vēl nebij izskirusies(virs bij ilgi cietuma) piedzima otrs..to protams bija jaregistrē kā dzimusu laulibā..tad beidzot izškiras no pirma vira..kad tas otrs ar jau bij pazudis kaut kur izplatijumā..
sapinās ar trešo tam ari piedzemdeja bērnu, bet neprecejas..bērnu pieregistreja uz tā virieša vārda..
pēc kadiem 15 gadiem aprecējas (ar to treša bērna tēvu)... paturot savu meitas uzvārdu..
vinjai meitas uzvards, diviem pirmajiem bērniem pirma vira uzvārds.kaut otrajam ar to tevaini nav nekāda sakara..
vinjia savs uzvards, viram un trešajam bērnam savs...
ojj piekusu un ja kāds saprot ko uzrakstiju vinjam par to cepums


p.s.es nedomjau, ka ši sieviete domā ar galvu... drizāk ar ko citu

Anks- dod tik šurp, to cepumu!!
Viegli bij saprast, jo tepat netālu( čoma bijušās sievas māsas bla bla bla!!!:))) `ģimenē ar tas pats storijs- 3 kinderi, katrs no sava, dažādi uzvārdi, un vēl visādi ’’sūdi’’. Bomba - jauns tēvainis pie apvāršņa - un jauns kinders!!
Un, kas nav mazsvarīgi - tiem tēvaiņiem ar tāpat- bijušās, ’’vecie bērni, jaunie bērņi’’- b... dj, kā autiņus maina.
Salasās statistiku, un tik bliež to demogrāfiju griestos. A par audzināšanu nemaz prātā nenāk aizdomāties.

Ķēvēm, govīm, suņiem un pārējam zvērudārzam, Vitamīn, nav Tavu problēmu... I kur Tu vien tik labs, tik pareizs un tik paštaisns gadījies???

Es jau saprotu, visi pie visa vainīgi...

Josič un Anksunnamuma Uztaisiet savam testam 2.grūtības pakāpi- pielieciet klāt vel katra bērna un katra tētiņa tautību un diagnožu sarakstu...

:))))))))))))))))))))
Man tik ir novērojums.