Es tiešām nezinu, kas un kā tur bija. Pateicu konkrētu faktu par konkrēto tēmu.

Manai vecmāmiņai arī līdzīgi gadījās, iemīlējās krievu lidotājā kara laikā, dabūja bērnu, bet viņš krita karā.
Ko viņai atlika darīt, ja tagad viņai jau četri bērni?
Atgriezās pie vīra- mana vectēva.Vectēvs izaudzināja arī ceturto bērnu, kaut tas nebija viņa.
Bērnam vectēva uzvārds, tāpat kā visiem, mīlēja kā savējos, tikai dzērumā sievu par, <mauku > saukāja. Bet nu, var jau viņu arī saprast.Un vecomāti var saprast, jo jaunībā 17 gadu vecumā viņu izprecināja bez mīlestības.

Dzīvē visādi gadās, bet ja grib tās lietas sakārtot, tad jādomā laikus . Dažs grib bērnu par varas makti, bet cits bēg no alimentiem kā velns no krusta . Kā smejies - 5 minūtes kā ērzelis, un tad 18 gadus kā zirgs(maksā alimentus) .

Civilattiecības ir tad, kad Tev ir bijusi kopēja saimniecība ar Tavu bučmūlīti, pie kura esi patvērumu radusi; bet tikai mīļākie ir tad, kad dodies pie viņa kā ķēve pieguļā. Abas attiecības ir iespējamas pie nešķirtas laulības; un it sevišķi jau tad, ja tajās iepriekš arī ir dzimis kāds un māmuķītis negrib īsti sāpināt ne to vienu bērnu, ne to otru- tā arī novilcina to lietu, likumus nezinādama (un kurš tad zin pirms atduras). Ja labi papētītu to iniciatīvu, tur pielikumā ir minēta Eiropas Cilvēktiesību prakse, uz kuru šeit Latvijā nez kādēļ visai negribīgi reaģē (laikam jau dažam labam ierēdnim nav īstas pārliecības par savu bērnu izcelsmi)

Un attiecības regulē ne tikai manuāli pie brokastu galda, bet arī juridiski civiltiesiskā ceļā (bērnus taču Tu nepieraksti pati sev pašrocīgi grāmatnīcā nopirktā dzimšanas apliecībā); un tad, ja kādai no pusēm juridiski ir nesamērīgi liela teikšana dota, bērni var droši teikt čau tētukam, mammai grūtības ar funktieri, tā teica, gan jau sagādās sev vēl kādu- citu un labāku. Diemžēl laiks uzrāda, ka nereti tādā rakursā Tam Kungam tās lietas tomēr nesmeķē, jo bērni jau nav malkas pagales, kas dzimst bez tālākejošām jūtām un tāpat uz labu laimi jebkurā pāru salikumā pēc tam

visu jau grūti paredzēt . Var iznākt kā manam radiniekam, kurš sen nedzīvoja kopā, bet oficiāli nebija šķīries . Bijušā laulene pēkšņi nomira un atstāja viņam mantojumā pussabrukušu māju ar milzu kredītsaistībām .

Es gan šajā gadījumā nesaprotu tā jaunā tēva pozīciju - tas, ka sieviete bija precējusies un nekādi nešķīrās, viņam nekādi netraucēja līdz tam? tjipa var jebkurā brīdī aiziet utml? Un arī sievietes pozīcija nav skaidra - attiecības beigušās, bet "es nebūšu šķirtene" vai kā?

merkurs, tavs piemērs nav par tēmu, turklāt neloģisks - jebkuru mantojuma masu var noraidīt, ja negribi kredītsaistības - neņem pussabrukušo māju un relaksē - neviens ar varu nespiež pieņemt mantojumu...

tēma jau nav tikai par bērniem, bet arī par nesakārtotām attiecībām un izrietošām sekām .

Ai, cik skaļa tēma! Tad jājautā cik % Latvijas vīriešiem patiesi ir vajadzīgi SAVI bērni? Tos dažus varētu Sarkanājā grāmatā ierakstīt.

No kurienes tik šķidra statistika???

Hennessya- ko nozīmē, PATEISI VAJADZĪGI savi bērni?
Man apkārt tādu tēvu ir diezgan daudz.

bet KAS tad liedz tam itajam tēvam milēt, rupeties utt..ari bez tiem papiriem..ja jau tā gadas..
bet kapēc gadās tas jau cits jautajums..
kapēc nav skārtojusi attiecibas, papirus ..u.t.t.t
pirms tam..

Šī tēma patiesi ir dziļi individuāla katrā gadījumā . Un nekādos rāmjos neietilpst . Viena mana radiniece apprecējās tikai pēc otrā bērna piedzimšanas, un tad vēl piedzima trešais . Tagad jau nopelniem bagāta vecmāmiņa ar 4 mazbērniem . Cita radiniece sadzīvoja bērnu gadījuma sakarā ar precētu vīrieti un tad staigāja pa tiesām, lai tas atzītu bērna paternitāti ... Un lai nu kā tur nebūtu, lielākoties visa centrā ir sieviete, kura vada procesu ...

Tieši tā, merkur; un bērni diemžēl sievietei šajos gadījumos nereti kļūst par "labu" pamatu arī šantāžai: iespējams, lai izspiestu arī kaut kādas īpašas privilēģijas vai attieksmi attiecībā uz sevi no viena vai otra vīrieša.

Un, redziet, kā iznāk: vīrieši, kuri vēlas uzņemties atbildību par bērniem, kas ir viņa radīti, sastopas ar nepārvaramām grūtībām; bet pret tiem, kuri atmet ar roku, pēc tam šie pseidomāmuķīši izvērš sabiedrisku linčošanu.

Tāpēc, domāju, ir jānovērš tiesību koncentrēšanos tikai vienā virzienā; galu galā jebkuru strīdus situāciju pēc juridiskā pieņēmuma atzīto vecāku vārdā pēc tam speciālisti risina bērna interesēs; bet tie tētuki, kas pašreiz par tādiem netiek atzīti šīs novecojušās un absurdās likumdošanas dēļ, neko nevar ierosināt, jo to vārdā neviens neiet un neiejaucas tās it kā citas ģimenes lietās. Bērniem ar vājākiem nerviem nākotnē neirozes un šizofrēnijas riski garantēti.

Un, anksunnamuna, nemaz nerunājot par šo apstākļu morālo pusi (vari iedomāties sevi ar tādām tiesībām, kur tavam bērnam kāds no malas līdz ar dzimšanu lemtu, piešķirt tev mātes tiesības, vai pateikt: kāda tev starpība būt vai nebūt juridiski par māti savam bērnam, tu taču vari to atbalstīt jebkurā gadījumā (!?!)), tad zināšanai- svešiem onkām (neskatoties uz bērna bioloģisko izcelsmi) un tantukiem jau līdz ar bērna dzimšanu nav tiesību iejaukties pēc juridiskā pieņēmuma svešas ģimenes lietās, to pat var iztulkot kā vardarbību. Bet ar labdarību var nodarboties lielveikalā pie ziedojumu kastītēm.

es NEVARU iedomaties, jo esmu sieviete..un berns dzimst man... no manis...
un es nemuzam tāda putra neievāritos...
tas man 100% skaidrs...
jau saciju nekada haosa bērnu jautajumos...
man ir viens... un tad, kad ar vinja tevu viss izjuka es 100% zinaju ka vel no kāda cita man nekādu bērnu nebūs..
ja nesnaca vairaki no viena tad nekā..
nu ja ja pavisam godigi es ar vairak negribeju.

Hennessya, negribu, bet nākas Tev piekrist... vismaz trešā daļa...

Velns lai parauj! Viens aizvainots onka bīda te savas teorijas no sava dziļi personiska un aizvainota ego un tik deklarē... BIEŽI un NERETI Ne nu bieži, ne nereti. Trāpās pa kādai. Tas arī viss.

Hi !
Biezji un nereti, ... notesaas un aizlaidaas, ... un tagad jaunaa maaminja domaa vai no teseeja vai viira beebis pieteicies..:)PPP :)DD

Nu šeit jau vispārināšana ir lielā cieņā, ņem, kuru tekstu gribi.

Šorīt plkst.6 Limbažos, Klostera ielā, pie slimnīcas durvīm atrasts pamests aptuveni septiņas, desmit dienas vecs jaundzimušais, informēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Jukāma. Par notikušo ziņo www.kasjauns.lv.

josich
PATEISI VAJADZĪGI savi bērni?
Kuri ir gatavi uzņemties atbildību par savām gultas gaitām, kuru rezulātā radušies bērni. Visāda veida atbalsts SAVAM bērnam, nevis stostīšanās- vai es esmu bērna tēvs un ko man darīt tālāk? Rezultātā atbildību uzņemas sieviete- māte. Un ja tā dažādu iemeslu dēļ nespēj uzņemties atbildību, tad sanāk, ka atstāj glābējsilītēs un pie slimnīcas durvīm. Bēdīgi!?!