Sāku pedagoga gaitas vēl padomju iekārtā. Dažus gadus. No tiem laikiem vēl mīlas turu 2 dāvanas. Grāmatu Dziedoņi ērkšķu krūmā un mīksto rotaļlietu - divi kolliji guļoši .Māte un kucēns, ar ķēdīti kopā.

... un ienāca prātā doma, ka arī paši bērni mainijušies... ir tādi, kas tevi klasē sveicinās, bet uz ielas nepazīs... arī bērni grib savu personīgo teritoriju( tas tā nosacīti)
Un uz ielas tā notiek, ne jau tāpēc, ka tu sliktā, bet tā tas vienkārši ir)

Zinājāt, ka tiek prognozēts, ka tālākā nākotnē bērni pārsvarā būs autisti..

Man trīnīši)))

Autistu un citādu dīvaiņu jau tagad daudz. 
Labrīt! Burvīgs, dzestrs rīts. Arī izbraucu līkumu ar riteni, drusku ausis sala... bet jaunais ceļš miestā ir labs.

Citādākie ir bijuši, vismaz dzimuši, vienmēr. Spartā tādus nometa no klints, pie ādolfa eitanizēja, padumjos laikos tos slēpa vai paši slēpās (geji), tālab "normālajiem" šķita, ka viņu nav.

Par dāvināšanu... Pagājušā gada februārī es devos uz ilgstošu slimības lapu-bija operācija un mani astotie pēdējā dienā atnāca ar augļu trauku un patiesi no sirds vēlēja, lai ātrāk atgriežos. Tas bija no sirds... Pēdējo stundu mēs neņemam Pitagoru, bet dzeram tēju un grauzam cepumus... Tadi mirkli paliek atmiņā

Labrenci - kāds sēnes vēl aug???

Pielasījām spaini ar gailenēm, dažām baravikām, apšu bekām, sviesta bekām.

... spaiņiem vien, spaiņiem vien 😳😳😳

Tikai spaini, jo sestdien sēņotāji jau bija pārgājuši labās sēņu vietas.

(a spainis tā divdesmitlitrigais )

No paša rīta sēnes dabiski sasaldētas varēja lasīt.

Hei! Mani ar beidzot uz mežu aizveda! Lalala... Baravikas pārsvarā, 2 gailenes, drusku sviesta bekas un tad rudmieses, vilnīši un pāris cūcenes. Kāds man pa priekšu bija gājis un lasījis, bet arī man vēl gana palika. 
Es priecīgs!!!! Bekveidīgās sacepu, konzelītēs iekšā un ledusskapī. A vārāmās aizies  sēņu zupas sagatavēs.
Vispār, labi pastrādāts: sīpolpuķes sastādītas, siltumnīca izvākta... un vēl n-tās kastes ar āboliem piepildītas-ziemai.

Sol, tu tur viena raujies vai tomēr ir kads rūķītis pie darba arī pielikts... a, ta man tevi gandriz vai žēl sametas.
Un galvenais, ka es bij sadomājusies, ka tu jau iekoptu dārzu pa savam pārtaisi... a, nekā

Vot, par šito es visā nopietnībā brīnos. Jau taču salnas. Jau taču naktis aukstas. Parasti tad vairs tikai pēdējās rudens sēnes var atrast. A te... baravikas, gailenes...

... ..divdesmitlitrīgs spainis... tāds ar mēdz būt?

Mežā salnas nav, jo koki nosedz, pasargā sūnas no aukstuma.

Saule parādījās tikai tagad. Bet nesilda jau vairs. Dienā tikai dzeldīgs ZA vējš. Izsalu līdz kaulam, strādājot, nevis dīki sēžot. Kafiju dzēru, sildījos. Bet viens liels darbs ir paveikts...

Gandrīz žēl, redziet. Gandrīz. A manis viņai vispār nav žēl.