Es vakar izbraucu rinķi pa Kurzemi. Skrunda, Embūte, Priekuļi, Saldus un atpakaļ līdz Subatei. Domāju, kā pie mums ir tukšs no cilvēkiem, bet, mīļā pasaulīt, tur tak ir galīgs tukšums.

Vigij, no darba vai paši?

Eli ne no darba... draudzene palūdza aizvest viņu pie dakteriem... Nu kas man tie 130km..tads nieks.. Atceļā iebraucu apciemot skolas draudzeni pie Rušonas ezera... Bet mājās tikmēr... Puiši sagaidīja ar 2 ziņojumiem - viens labs, otrs ne visai... laba ziņa, ka mana mašīna ir saremontēta, bet otrā ziņā-mājas beidzies ūdens... Tas nu gan ir... Pie tāda sausuma tas bija gaidāms..

Diena skaista un tīkami pavadīta.
Labvakar.
Un paspēju arī pāris lilijas iespraust zemē. Es tā, katru dienu pa mazam darbiņam. Varu sarakstā atķeksēt. Rīt vēl mazliet šo un to.

Labrīīit ! Vai nu visi guļ, vai arī nosaluši. Salna bija šorit. Jātaisās uz mežu sēnēs.

Pabāzu degunu ārā... nē, es nekur šodien negribu taisīties. Ne uz mežu, ne dārzu, ne pilsētu.
Ja tā saltā migla nokritīs, tad varbūt kaut ko. Bet pagaidām ābolu sula un sudoku.
Labrīt!

Un, ja par profesionālajiem svētkiem runājam... Ir forši, ja sveic kā atzinību, kā novērtējumu apliecinot. Skumjāk, ja sveic, jo tā pienākas. Un pavisam bēdīgi, ja sveic merkantilu apsvērumu dēļ. Visādi mēdz būt.

Hā ! Es jau 7 no rīta ar ar riteni vienu rinķi nobraucu. Govis skatīties. Jo aplokā malās ir gar ceļu un nav kājām jāiet. Karsta kafija pēc tam ir īpaši garšīga.

Kad es biju skolotāja, man nepatika visā tā sveikšana, bet manas klases vecāki bija īpaši aktīvi. Tad es pirku visiem bērniem grāmatas, ierakstīju veltījumu un dāvināju bērniem. Lai būtu kaut kāds līdzsvars.

labrīt, labdien.
nekur neies un degumu nekur nebāzīs.
ja par sveikšanu-visvairāk novērtēju tos sveicējus, kuriem, tā sakot, neko no manis nevajag. un FB patiesībā tie arī ir- bijušie skolēni un kolēģi. labi paziņas un draugi. un ļooooti ievērtēju, ka mani atceras tie, kuri pie manis mācījušies pirms tiem 30 gadiem, kad biju duma un nepieredzējusi, un "augu" līdz ar viņiem, pierādot sev un citiem savas prasmes un varēšanas. un tas nepavisam nav viegli. domāju, jebkurā profesionālajā  jomā tas aktuāli.

labrencio, ko nozīmē "manas klases vecāki bija īpaši aktīvi."? vai viņi sveica metalurgu dienā, frizieru dienā, utt? zinu(ir dzirdēts), ka ir kkāda anomālija, ka skolotāji pieprasot nez kādas dāvanas simtos eiro. ne ar ko tādu neesmu saskārusies. jā, es saņemu ziedus Zinību dienā, Skolotāju dienā, jaunāgadā. tad mums ir savstarpēja apdāvināšanās, velkam lozes, kurš kuru sveiks. jā, sveic arī izlaidumā... bet līdz bankrAtam    neviens vecāks nav "nodzīts".brīva griba-grib sveic, negrib nesveic.

Labrīt)
Kopš vakardienas kaut kādu nelielu pārkārtošanos taisu.Ka Beata stāsta -es arī pamazām.Plauktiņu saliku, bet tur tik daudz caurumi bija, ka saskruvēju un sapratu, ka pavisam cita konstrukcija sanākusi))) Viens plaukts palika pāri 🤣 Bet man patīk, un derēs arī bez tā plaukta un 3 šķērskokiem))))

Laikam jāienes malka un jāiekur krāsns. Sēņošana tikai ap vieniem paredzēta

Nu bet arā tik smuks un saulains
Gana silts rudenim)))
Labrencio... tev tās govis pa nakti ārā?...
Es jau ņi bumbum no govīm)))

Īpaši aktīvi nozīmē floristu gatavotus ziedu pušķus. Visādud tautas daiļamata meistaru darinātas dāvanas. Nevis tā, kā sametās un kaut ko nopērk. Pie tam 90.to gadu sākumā, kad zinu, kā viņiem ar naudu bija švaki.

Par sveikšanu.
Nu mazākajiem mamma liek, kam puķi dot...
Bet lielākie ir gana patstāvīgi, dod puķi tam skolotājam, kas patīk...
Man bijis gadījums, kad palūdz, lai es nopirku vairākus pušķus, bet pati pēc tam apsveicami sarakstā neesmu iekļauta🤣

Hi, hi... Morzes guļ))))

Bet mums jau bija kaut kā izveidojies sirsnīgs bērnu, vecāku, skolotāju kolektīvs ar klases ballītēm, pārgājieniem, piknikiem. Miķeļdienas, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi, Lieldienas, Māmiņdiena, Lielā mācību gada noslēguma balle.

Eli gatavo jauna dizaina plauktu ! Nebūs nekāds standarta mēbelus. Jā, visiem vasarās un līdz vēlam rudenim govis pa nakti ir ganībās. Lai ēd zāli, nevis dirš kūtī ))).

Elis te kkad ierunājās par skolotāja lomu sabiedrībā. Sorry, ka šo paceļu atkal un tieši šodien. Toreiz bija foršāks laiks un vairāk ārā darāmā, nebija laika filosofēt.
Manuprāt agrāk, tad jā, mācītājs un skolotājs bija vislabāk izglītotie cilvēki tuvākā apkārtnē. Tā sacīt- gaismas nesēji. Viņos ieklausījās, ar viņu viedokli rēķinājās un tie bija cienījami cilvēki. Tā bija viņu loma sabiedrībā. 
Patreiz skolotājs ( pat ne vienmēr pedagogs ) ir vnk sava darba darītājs, tieši tāpat kā visi citi. Kā metalurgi, frizieri, fiskaru forvarderu un citu manipulatoru vadītāji, banku darbinieki vai pārdevēji veikalos. Atstrādā savas stundas un saņem savu algu. Arī tiem, kuriem audzināmās klases, ar pedagoģiju un ar gaismas nešanu nereti pavisam vārgi. 
Tāds laiks, tāda dzīve. Visas objektīvās un subjektīvās pārmaiņas. Digitalizācija un tālmācība. Un pārgudri samocītā izglītības sistēma.