Es jau arī runāju par individuāliem, sev zināmiem gadījumiem...

bet man zināmie gadījumi ir kardināli pretēji! un vīrietis , kas audzina pats meitu, nemeklē tai māmiņu, jo tās rudiments nav vajadzīgs, ja nav savas miesīgās nabas saites tad, no malas sieviete nav nepieciešama!

Trakais,Pienene jau neliek uzsvaru uz tēviem varoņiem,bet uz to,ka veidojot attiecības,kurās ir bērns no citām attiecībām,grūtāk šo niansi uztver sievietes.
P.S. Ir aizdomas,ka tas vīrietis Tavā stāstā esi Tu pats

trakuci, zini, bet meitenei mammu dikti vajag. sivietes padomu un emocionalitāti. der tomēr palūkoties apkārt, nav jau tā, ka visām vienādi grūti vīrieša bērnu pieņemt.

Haijama-x, -- taisnība, meitenēm mammu vajag. Arī puikiem noder un par labu var nākt. Tomēr -- arī ar daudz ko citu, tikai ne pozitīvu emocionalitāti. Mammas bieži netiek galā ar savu negatīvo emocionalitāti, un tad ne tikai puiki, bet arī meiteņi to pozitīvo un mierīgo -- arī radošo! -- emocionalitāti dabū no tēviem. Jo tēvi necenšas visulaik uzmācīgi šefot un vadīt, -- aprunājoties savulaik ar savas meitas klasesbiedrenēm, vairākas to atzina... Tēvi, kaut, protams, retāk, saorganizē kādus kopigus izklupienus dabā vai vismaz ārpus mājām u.c. ikdienišķi ierastās vides, un -- ļauj izbaudīt arī klusas vientulības un pārdomu normu, jo -- sīčiem izsniedz tikai iztikas minimumu: pastāsta, kā konkrētajā vietā nenomaldities, piem. Un tad tie sīcī izmet kādu līkumu, atgriežas ar jaunām emocijām un paši stāsta, atver sava emocijas...

Dara jau, Marīn, i mammas arī tāpat. Tikpat bieži vai tikpat reti, kā tēvi. Tikai tas ir tik ikdienišķi, normāli un pašsaprotami, ka kā īpašu nopelnu pret cilvēci to neuzsver...

Vai ta es ko uzsvēru: vien Haijama-x-a vienu vārtu teh noloģijai mazliet šķērsām iežagojos...

Man šķiet,ka mēs vecāki ļoti baidāmies,ka tas ienācējs (sieviete ,vīrietis),mūsu bērniem varētu vienkārši nepatikt.Bērni ir ļoti greizsirdīgi pret saviem vecākiem.
Savukārt mammām,tēviem tā ienācēja teiktais bieži šķiet par stipru pateikts ,par skaļu,nepareizie vārdi izvēlēti. Tas arī iemesls,kāpēc netiek meklētas citas mammas un citi tēvi saviem bērniem

Tas gan tiesa, Anita. Un tas audzinātājs vienīgais, -- viss viens, vai vientuļā māte vai vientuļais tēvs -- ziedo sevi un sava mūža daļu, iz-audzina/da-audzina viens pats, un pats atsāk savu dzīvi tad, kad mazuļi vismaz pilngadīgi.

visi vieni vienīgi stereotipi, neviena monotipa, neviena linotipa, neviena dagerotipa!

mariins atkal improvizē. ja komentārs nav palags ar neskaitāmiem par, pret, apkārt un "noteikti’, tad tiek uzskatīts, ka tas ir galīgais viedoklis. mariin, cilvēki mēdz runāt īsāk, katrā tekstā visu savu pasaules uzskatu un visus apsvērumus nepaužot. te bija piemērs ar meiteni, kurai nav mammas. viss. tieši uz to reaģēju. neizplūstot. neredzu iemeslu šai situācijā runāt par visu citu, kas uz šo situāciju neattiecas. visi mani vārti vienlaikus man nav jāvirina.
varētu beigt vienreiz jebkurā savā žagā kādam uzbraukt.

Haijamīt, stipri izlepusi esi, ja katru cita viedokļa dažādības uzpausmi centies par uzbraucienu nosaukt...

es gan izteicos par tavu komentāru 23.07.2010. - 09:07:24, pie iepriekšējā nebija ko piebilst.
viedokļa dažādība...

padzēs, padzēs, būs vieglāk ap sirdi.

uhh, tad par ikriem, te par bērniem... mani kaitina bērni un sarunas par bērniem nevietā ( ne jau te, realitātē) ir stulbas, trulas, garlaicīgas un nepieklājīgas. Parasti par bērniem runā sievietes, tāpēc es labāk runāju ar vīriešiem. Bet bērnus, kas skaļi sarunājas, klaigā un traucē pieaugušajiem, es vislabprātāk izlidinātu laukā kopā ar vecākiem, kas neprot audzināt savus bērnus. Kad vispār sākās tas bērnu kults, kad viņi pēkšņi bija KAUT KAS? Senos laikos bērns bija lieka mute - kamēr mazs nekāda labuma un ēda tikai pēc tam, kad tēvs un māte bija paēduši, gulēja kaktā kopā ar brāļiem , māsām, agri gāja ganos vai fabrikā strādāja. Izdzīvoja tie, kas bija stiprākie un vēlāk dzīvē viņi arī bija reāli stipri cilvēki. Spartā vārgus bērnus nometa no klintīm, bet mūsdienās kādā āfrikāņu ciltī, kur ļoti mīl bērnus kāda sieviete dievināja savu gadu veco puisīti, bet, kad piedzima otrs bērns, mierīgi to nogalināja. Misionāri šokā viņai vaicāja - kāpēc un viņa atbildēja - re, šis jau ir liels, stiprs, veselīgs, es barošu viņu, diviem man piena un spēka nepietiks. Laika pirmo kā mazu pieaugušo (jo bērni bija kaut kas nevērtīgs) apģērba, neatceros, vienu bērnu no karaļnama, tā iesākot tendenci, kas tagad attīstīta līdz absurdam, bērnu uzskatīt par kaut kādu svētumu. STULBUMS. Tas pat vēl īsti nav cilvēks... Katra kaķene var iznēsāt, laist pasaulē bērnu un rūpēties par to (instinkti). Tālāk par ģimenes loku tas nebūtu jāuzsver un nav interesanti. Turklāt gadiem sēžot mājās ar bērniem, auklējot tos , runājot bērnu valodā, interesējoties par pamperiem un "kā mzulītim vēders izgājis" tās sievietes kļūst trulas. Par LV tēviem vispār nav ko runāt... ik pēc 7 gadiem jauna sieva, bērneļi un tā tik uz priekšu... ( tā ir statistika un socioloģiski pētījumi)

... nabaga cilvēks !
no klints nosviesta,laikam aiz pārpratuma,netika,badā nenomērdēja,tāpēc atstumtības rūgto maizi izbaudījusi pār pārēm...

Muļķe. Grāmatiņas droši vien nelasi, internetā to tikai zini, kā sociālajos tīklos kaut ko pamurgot - es teiktu - gēni slikti - paskaties radu rakstos - žēl, ka nenometa zemē...

ļoti oriģināls uzskats.drosmīga sieviete.

Desperados, Sevojas teiktajā ir diezgan daudz loģiska un racionāla saprāta, un... arī pietiekami daudz spara, lai šejienes hiperaktīvo sīrupnieču klubu kaitinātu bez saspringuma un bailēm.

un es ko saku,mariin?tu nesaproti,kad citi saka ,tikai kad pats runā?

mazliet neomulīgi kļūst gan... sakot jau ,ka nevajag vilkt paralēles ar runātāju,bet... dara uzmanīgu gan... brrr...