Sevi nesaucu par nūdisti, tomēr sauļojos kaila. Un tieši Vecāķos?
Kāpēc kaila?
Tāpēc, ka man patīk brūns, vienmērīgs iedegums. Nepatīk baltie pleķi, svītras un visādas citādas ķibeles. nepatīk slapjs un auksts peldkostīms, kas sviedrē tavu ādu saules siltajos staros...
Toties patīk- saules staru pieskārieni visam manam ķermenim, patīk sajust vēja un smilšu graudiņu pieskārienus.
Kāpēc braucu uz Vecāķiem- tas ir tuvu Rīgai un tomēr tur plus / mīnus pulcējas vienādi domājošie. Tur jūtos droši, jo zinu, ka lūriķi tiks savlaicīgi aizraidīti un nevienam neļaus meitenēm uzmākties ar dumjiem piedāvājumiem.
Un man nav problēmu kailai pāriet pāri liedagam un iet kailai peldēties ( neskatoties uz tur staigājošajiem cilvēkiem).Jo kailums ir dabisks, bet cilvēka izpratne par skaistu ķermeni ir tikai subjektīvs viedoklis, kas balstās uz sabiedrības stereotipiem. Neviens no man pazīstamajiem cilvēkiem neiet sauļoties kails, lai izrādītos. neviens. Nevajag to jaukt ar mētelīšu virinātājiem, kas dzīvojas pa krūmiem un vientuļām takām.
Pagājušajā gadā redzēju burvīgu kompāniju- vecmāmiņa, vectētiņš un 2 bērni- 10-12 gadus veci... Varbūt pēc daža laba priekšstatiem- neestētiski ķermeņi- āda pēc 70 gadiem nebūt vairs nav tvirta, kaut kur pa kādai tauku krociņai... Bet- viņi tur bija fantastiski- kopā būvēja smilšu pilis, spēlējās, jokojās... un bija laimīgi. Un tas ir galvenais.
Bet skaistuma kults, ka par skaistu tiek atzīts tikai jauns ķermenis ir... maigi sakot... muļķīgs.
0
0