Inkognitoo, -- diezgan skarbi izskatās dāmas -- ir redzētas realitātē --, kuras sunim vai kaķim sevi sauc par mammu, mammīti utml. ...

aha, un runā ar dzīvnieku delfīna balsī...

mja nezin ko agrak kaķi ēda... tas baribas vnk ir ljoti erti..tapat ka smiltis un visis prejie pricendalji...
un kaķis tiesam ir ari dakteris... sapeja plecss vinjs lida tisis virsu uz ta pleca..
sodien man bij slikti, ara negribeja iet, bet visu laiku guleja man blakus..
tagad attapos vinjs ar kaut kur citus nolida...
un mans gadijums bija tads ka nevis es to kaki atradu, bet vinjs mani izvēlejas..

Bet kāpēc visu vajag galējībās? Vai jums neienāk prātā, ka var būt arī pavisam normāli cilvēki, kuri nekalpo saviem dzīvniekiem un nesauc sevi par mammītēm, kuri uzliek saviem suņiem uzpurņus un savāc čupiņas, utt., utjpr.

Hmmm... kāda ir delfīnu balss?

micei - izteikti nazāla+spiedzoša, nu, tāda usi susi...

junonai - man ar katru dienu dialogs ar dzīvnieku, tik es mēdzu šim jautāt, ko šis ar mani runā delfīnu balsī nevis normālā runča baritonā

junon, nu, laikam nav normālus cilvēkus daudz redzējuši..

..vot, es ar brīnos par tiem, kuri tik daudzas tāda veida dāmas realitātē redzējuši... pievelk, laikam... vai pētījumi tiek veikti, lai filozofēt vieglāk...

pietiek ar vienu spilgtu piemēru, nevajag štāpeļiem... jo tas pielīp - tā sāk runāt arī citi "radi"... (novērojums)

Vēl trakāk ir tendence, ka ir pāri kuri tā vietā, lai pagādātu un audzinātu bērnus, izvēlas turēt kādu mājdzīvnieku .

Piemērs iz dzīves - māte (~ 75) "audzina" meitu (~45): neesot pareizi, ka, sarunājoties ar suni, šī sauc sevi par mammīti... un pati otrā dienā, tikko pārradusies no baznīcas (no laulību ceremonijas), pieiet pie suņa un saka (arī delfīna balsī): "Nu tā, tava mammīte apprecējās!"

Es vienmēr esmu teikusi, ja tu, cilvēks, kaut ko nezini, tad atliek tikai atnākt uz tautas diskusijām un te sastapsi visgudrākos cilvēkus, kuri visu zina, ko vajag darīt ikvienā dzīves situācijā. Gan kā valsti būtu jāvada, gan kā mājdzīvnieki būtu jātur, gan kā pret sievietēm būtu jāizturas, gan ... , gan ... , gan ... Nu malači tādi

junon, kā naglai uz galvas.

Junon, taisnība, -- te no daudziem var daudz ko iemācīties: gan to, kā vajag, gan arī to, kā nav ieteicams. Es par to gan priecājos, -- laba bezmaksas izglītība...

Marīn, kurš vārds manā tekstā liecina par nepriecāšanos?

cilvekiem ir tiesibas negribēt bērnus..un planeta kopumā ir pārapdzivota... reku vakar sacija ka jau 7 miljardi esot...
tas nu ir par daudz

Es tomēr iecietīgi uztveru tos, kuri izturas labi pret saviem dzīvniekiem, lai arī viņi sauc kādā balsī un kādiem tekstiem savus dzīvniekus, galvenais lai abiem labi:)).Savreiz mūsējam Hugo pajautāju-Kā tad puisītim iet, par ko pretī ir prieks un demonstrēšana, ka iet labi:)).?Šermuli tad man drīzāk izsauc tie, kuri pret saviem mājdzīvniekiem izturas kā pret lietām, vai pret modes lietām.

Protams, ka cilvēki ir dažādi ar dažādām vajadzībām . Tikai nevajadzētu visu šo dzīvnieku būšanu padarīt par kultu vai reliģiju ar Oh un Ah . Un uzbāzties citiem, kuri tā nedomā . Bet likt vienlīdzības zīmi starp cilvēkbērniem un mājdzīvniekiem jau gan ir ciniski .

Merkur, reizēm izskatās, ka tie, kuri vienlīdzīgi uzrunā savus cilvēkbērnus un mājdzīvniekus, kautrējas bērnus uzrunāt tā, klā atļaujas uzrunāt savus dzīvniekus.

Ak vai ! Arī tādi piemēri ir zināmi . Viens paziņa pārnākot no darba vispirms sasveicinājās ar suni, un tad gāja pie sievas ... diemžēl ...