merkur, kurā vietā Tu izlasīji, ka kādam no mums, te Tautā, ir kaucoši un gaudojoši "lopiņi" mājās??? Pats ņerksti te bez jēgas...

gaudo

Kaķi un suņi arī ir dabas sastāvdaļa!!!
Merkur, man liekas, ka tu vnk esi niķīgs!!

..toties suņu kleites un jaciņas, nav suņu dzīves sastāvdaļa

gaars, es par to nebūtu tik pārliecināta. Iespējams, ka dažas no šķirnēm ir cilvēku izveidotas... īpaši mazi, salīgi "eksemplāri", kuri nemaz nevar bez mētelīša iztikt. Vai arī, kā cilvēki, pārbraukuši uz citu kontinentu...

nu nadzinju lakosana un briljanti aušelēs gan tā ka nebūtu nepieciešami...

anks... ja tie <meeteliishi>rihtiig ieietu modee TEV tak darbinjsh neaptruuktos-zekjiit adiit...

... sole..uū... tev tas suncis nav suncis, bet cilvēka izveidojums, mice tā teica, tā nebiju es

Mans Fero nerej uz cilvēkiem un uz mēnesi. Kopš mazotnes pieradis, pie visiem bērniem, bērnubērniem, viņu draugiem, kaimiņiem un mājās nākošiem darījumu cilvēkiem, brīnišķīgi atceras katru un izrāda savu labvēlību... ignorējot. Un to pašu cer sagaidīt pretī. Tāds savdabīgs goda kodekss. No viņa nebaidās. Ar viņa blakusbūšanu rēķinās. Vienu reizi ir atņirdzis zobus ( bet un tikai ) noraidīdams pārmērīgu mīļošanās kāri. Un vienu reizi ir savilcis spalvu uz skausta un izdvesis draudīgi riebīgu rūcienu ( es viņa vietā būtu darījusi to pašu ). Visādi izplatītāji un kaktu tirgoņi pagalmā netiek ielaisti. Jo viņi vnk neriskē kāpt no mašīnas ārā. A man i nevajag.

Vīrietība atņemta nav, jo tiek izmantots par sugas turpinātāju. Pats kā tāds mazs alimentu kucēns atvests uz laukiem padzīvoties, kamēr apvelsies un kāds nopirks. Ar bēdām pēdējoreiz pabarots, samīļots un atdots pircējiem... un pēc pāris dienām atvests atpakaļ, kad cilvēki sapratuši, ka viņiem uzdāvināta dzīva radība, kurai dzīvoklī noteikt būs par šauru.

Augdams sagrauzis visas bērnu mantas no smilškastes, saņēmis sūdzības par nograuztiem skujeņiem, izkašātiem puķudārziem, racis kartupeļus, kad citi stāda un stādījis tad, kad citi vāc nost. Draudzīgi saplēsis man zeķi pēdējās minūtēs pirms svarīgas darba intervijas ( nokavētas, protams ) kluvis par vietējo... pēc tam par savējo... nu jau par saimnieku...

Rotveilers.

http://www.google.lv/search?hl=lv&...mp;bav=on. 2, or.r_gc.r_pw., cf.osb&biw=1024&bih=605&um=1&ie=UT F-8&tbm=isch&source=og&sa=N&tab=wi


Mice!

Traks ar tiek maziem mošķiem var palikt :)

Nu tak! Sakrustojuši kādu žurkulēnu ar ezīti vai vāveri...

Gārs, jā..mans sunis īstenībā ir cilvēks..es to zināju..un viņai ir pat tŗīs mētelīši... pēc vajadzības!!!

He-he par tām jaciņām un mētelīšiem...

Mūsējs taksis kļuva vecāks un bijene un bijenes māte divatā izdomāja un sagādāja arī takšam mantelīti... Pat stilistiski atbilstošu noskatīja -- kamuflētu, kā jau "medniekam"... Nu-s... vecs suņuvīriņš, kad bija zem -- padsmit grādiem, lai jau tiek. A mētelītis bija tik labi izdomāts, ka tiešām silts un vienreiz sētā, kad bija jau zem -- 20, šim tā iepatikās rakties pa sniegu, ka atteicās klausīt uhn nākt mājās! Pie vella, -- novilku mētelīti un pēc pusminūtes suns bija gatavs mājāiešanai bez liekas stenēšanas, un vēl tik struajš un veikls līdz pat savam 6. stāvam!

Vispār... ja tā padomā, manam taksim arī tie 20 un vairāk grādi bija par traku. Galu galā viņam taču pliks vēders!

..sol-tev ir ezītis sakrustots ar vāverīti ... (mice, mice teica..es nē )

mice, tatad vajag meteliti

Gārs, nea... Nebēda teica, ka man esot zirnekļa un šakāļa krustojums!!( aizspiež Megai aces, lai neredz, ko rakstu)

Nu... nezinu... uz muguras jau viņam ir dabīgais apmatojums... Varbūt viņam vajag kaut kādu... nez kā nosaukt? Vēdera sildītāju...

Versij, Tavs Fero apstiprina ne vienmēr skaidro patiesību, ka nevis šķirne, bet gan audzināšana nosaka suņa uzvedību, -- pat rotveileriem taču tik daudz briesmustāstu...

Savulaik nācās vienā sezonā pastrādāt ar dažādu šķirņu suņiem... Ar vienu rotveilerieni baidīja, -- pašmāju vecmāmiņu sakodusi un gar zemi nogāzusi... Prasīju, vai zināms, ko vecmāmiņa darīja? Nezināja... Aizgāju līdz durvīm, -- suns dzird nākam, iepūtu dvašu durušķirbā un... mājniekiem likās, ka kāds savējais... atvēra durvis un iznāca rotveileriene, ļoti draudzīga, solīda... Labi pastrādājām un vēlāk vēl parka lapu čupā izvārtīju kopā ar ģimenes 2 sīkskuķiem, lai šai lustīgāks pēcdarba noskaņojums, -- nekādu problēmu...