Versij, nav jau tik traki ar manu kategoriskumu: ja suns talantīgs uztverē/inteliģents, pavelkas uz nebēdnībām, kaut it kā zina, ka nedrīkst, bet izdomā savu robežu, cik tālu aiz ikdienas nedrīkst dažreiz tomēr drīkst. Turklāt suns labi ranžē pavēļu devējus, -- cik kam un kā tālu/tuvu klausīt...
Kad visīstākais aizturēšanā trenētais vilcenieks Tarzans redzēja, ka sīcis -- laikam tobrīd kādā 11. klasē -- atļaujas necelties, pietieka vienīgi ar roku attiecīgu, iepruiekšnezināmu žestu parādīt un -- šis hops gultā iekšā un sāniski bīdās jop-jops-jops, kamēr sīcis no gultas plakaniski ārā ar visu deķu kolekciju... Protams, pēc tam bļāviens... vispirms "Tē-ētī-ī!" Pēc tam arī "Tarā-ā-nič!"...
0
0