Kas  Tavuprāt ir reālas lietas kurās būtu vērts investēt?
  Žēl, ka neizdodas "izspiest" atbildes .  Kārtējo reizi iesprūstam vispārinātos, nekonkrētos spriedelājumos, cenšoties tiem pievilkt no pagātnes kādu negatīvu piemēru, lai veidotu vēlamo fonu. 
    Es vel jo projām neesmu pārliecināts, ka mani godājamie oponenti ir kaut pavirši iepazinušies ar apspriežamās tēmas būtību.  Mans piedāvājums ir neslinkot un beidzot pamatot savus apgalvojumus, kas patreiz vairāk balstās uz avīžu virsrakstiem.

Nu pa manam pieņēmum šīs adreses parasti kaut kur slēpjas, piemēram uzgājās
https://youtu.be/c7Uue0r-Spg kur stāsta.. un norāde uz
https://teraonline.co/lp/?utm_source=vlog
Kā saka spēļu pasaule atvērta..jo pēc nosaukuma atrast var jebko.

Īsti nesapratu komentāra domu! 
 Varu nedaudz pakomentēt saulesriets   dotās saites:  
  Pirmā uz treidošanas laukumu 24option platformu, kur jums piedāvās izmantot treidera pakalpojumus, investēt akcijās un fondu indeksos.  Kā dzirdēju pēc nostāstiem, tad sākumā daži veiksmīgi darījumi un pēc tam itkā nekauši  tiek veikts "neveiksmīgs " darījums un visa naudiņa ir vējā.  Lai veiktu līdzekļu izvadīšanu no platformas nāksies savā bankā pieprasīt vēstuli krievu valodā ( vēstules cena 12 eur).  Pēc vēstules pareizā uzņēmuma nosūtīšanas nauda apmēram nedēļas laikā tomēr ienāk kontā . Pārskaitījums uz savu banku pārskaitot 350 eur  izmaksāja apmēram 80 eiro.
   Otrā uz tirgošanās robotu kurš nedarbojās.

.lasu šo gudro cilvēku CV un viņi paši norāda, ka žuļiku pietiks, saitīti saitītē piesies kautkam..

.. piemēram finansists Сергей Рохлин..utt.

..it kā "radītājs", bet ..citur norāda, ka tas viss ir fars:
http://zarabotok24skachat.ru/tag/сергей-рохлин-отзывы/
😊

Par Teru un tās radītājiem izplatītājiem man drošas informācijas nav.  Es principā uzskatu, ka dažādus botus var tirgošanā izmantot tikai kā padomdevējus ( pie noteikuma, ka tam algoritmus esi iestādijis pats) . Uzticēt tiem tirgošanos biržā es tomēr atturētos. Tai pat laikā es neizslēdzu, ka kādam ir paveicies un vis ir gājis gludi.
   Šiem automātiskajiem tirgotājiem nav ne mazākā sakara ne ar kripto valūtām, ne ICO, ne blokķēdes tehnoloģiju.

daniel, vadoties pēc tirgus konjuktūras vērtējuma jāinvestē.
Pirk avīzes - tā diez vai ir tā labākā investīcija.

Kādam varbūt liksies, ka kriptovalūtas izgudrotas nesen un ir tikai bitkoini? Tad lūk - to kriptovalūtu ir daudz un būs vēl vairāk. Krievvalodīgajā internetā ap 2000.gadu parādījās webmoney un tā bija norēķinu vienība starp tirgus dalībniekiem internetā un to varēja arī konvertēt uz normālām valūtām. Vēlāk bija vēl citas, bet bitkoins bija tas, kas lika par sevi runāt visskaļāk, jo tā reklāmā roku pielika pieredzējuši ASV speciņi. Es pat pieļauju, ka bitkoins ir kādu Volstrītas baņkieru virzīts pilotprojekts.
Nelīdīšu iekšā tehniskajās niansēs, jo dažādām kriptovalūtām tās var būt atšķirīgas, bet tālāk būs daži jautājumi, kas var likt aizdomāties:
1. Pašlaik pasaulē tiek lietotas mazāk valūtu, nekā ir valstu, lielākās pēc transakciju apjoma ir 7-10. Teorētiski kriptovalūtu var izveidot jebkurš, patreiz tās ir vismaz 20, nākotnē būs varbūt 100, bet varbūt 1000 un vairāk. Konvertācijas jautājums, no kā cerēja izvairīties kriptoteorētiķi uzpeldējis jau tagad, jo nav jēgas cilvēkam turēt savus kontus 20 vai 200 kriptovalūtās, Bezmaksas konvertācija nebūs iespējama, jo pat teorētiski daudzo valūtu turētājis nespēs vienoties par konkrētu kursu vai vienotas kriptobiržas izveidi.
2. Jebkuras valūtas vērtību nosaka vairāki faktori, tanī skaitā tās daudzums apgrozībā. Agrāk teica -vara tam, kurš drukā naudu. Patreiz dažādām kriptovalūtām ir dažādi to daudzuma pieauguma nosacījumi. Citiem tā ir mainošana, citiem lemj goda padome, bet kopsaucējs tāds - kuram būs valūtas emisijas tiesības, tas arī visu regulēs.
3. Mēs pašlaik ikdienā lietojam valūtu, kuru lieto vēl vairākās valstīs daži simti miljoni cilvēku. Savstarpējos norēķinos šai grupai nav nepieciešama konvertācija un pārskaitījumus uz citu eiro valsti internetbankā var veikt par velti. Pat Ķīnas aliexpress pieņem maksājumus eiro valūtā bez komisijām. Priekš kam mums (man, tev, viņam) bitkoins vai dibkoins? Lai sarežģītu sev dzīvi?

Un vēl - daudzi LV jaunieši ir atvēruši kontus ar norēķinu kartēm virtuālajās bankās, pārsvarā Revolut, kas nāk no UK. Ir vēl arī Paysera, kas bāzējas Lietuvas bankā. Tas ir veids, kā bez bankas komisijas un konvertācijas veikt pirkumus un noņemt naudu ar šo karti tev vajadzīgajā valūtā. Kaut gan arī risks ir, jo neviena valsts negarantē neko atgriezt, ja tai sistēmā kaut kas nojuks.

Paldies par Tavu viedokli.  

      Ar tā saucamajām kripto valūtām kura kā jau minēji ir skaitāmas tūkstošos ir līdzīgi kā ar augļu kokiem .  Sugas ir daži desmiti ( ābeles, bumbueri, plūmes, ķirši... ) , bet šķirnes katrai sugai ir simtos vai tūkstošos.  Līdzīgi arī kripto valūtas , visām pamatā ir blokķēdes tehnoloģija .  Bitkoina ir viena, etherium tā ir cita,   monera vel cita.  Savukārt uz šo konkrēto monētu blokķēdes principa, nedaudz pamainot, uzlabojot kādu no komponentēm, tiek radīta jauna monēta kura parasti ir piesaistīta kādam konkrētam projektam.  Protams visas šīs monētas var pirkt un pārdot biržā un pelnīt uz to cenas pieauguma, vai zaudēt, ja izrādās  ka monēta nav attaisnojusi cerības.  Liela daļa šo alternatīvo monētu ( altcoini)  ir domātas un tiek izmantotas konkrētos projektos . 
   Monētu daudzums, iegūšanas veids, emisijas noteikumi  un citas nianses tiek atrunātas  monētas deklerācijā ( wait peiper) .  Konkrēti bitkoina bloku iegūst katras 10 minūtes. Sākotnēji 50 btc, bet ik pēc 4 gadiem to iegūšanas emisija uz pusi samazinās ( tātad 50-25-12.5-6.25.  u.t.t.) . Pēdējo satoši varēs "izrakt" apmēram 2139 gadā. Kaut gan par iegūšanas beigām uzskata 2040 gadu, pēc kura iegūšanai paliks mazāk par 1 btc.  Dažādas monētas izmanto  dažādas stratēģijas. 
    Kripto valūtas ir globālas, tām nav robežu.  Es varu veikt maksājumu uz ASV, Japānu, Zviedriju, Ukrainu, vai kādu Āfrikas valsti un man nav jākonvertē eiro uz dolāru, jēnu, kronu, grivnu vai Tanzānijas šiliņu. Lai pārskaitītu nelielu summu uz  tālajiem austrumiem tas prasīs 3-4 dienas un bankas komisija var būt pat lielāka par sūtīto naudas summu. Savukārt birkoinos vai citā kripto valūtā pārsūtīšana notiek dažu minūšu vai stundu laikā un izmaksā dažus centus. Turklāt darījumiem ar blokķēdes starpniecību nav bankas starpniecības.

danielrebus, ne par tēmu-piedo.bet tu izdzēsīsi, un viss būs ok
es tevi neprecētu(tu mani arī, zinu)-izvairos no cilvēkiem, kuri maniakāli "bliež" vienu un to pašu, vienu un to pašu...

Nav pilns rublis (šamajam).

Lai man nepārmestu, ka uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem atbildu ar vienām un tām pašām atbildēm, padalīšos ar nedaudz savādāku informāciju. 
    Šoreiz nedaudz par kādu ICO projektu. ICO (Initial Coin Offering ) jeb sākotnējais monētu piedāvājums. 
    Šajā piemērā apskatīsim viena projekta stūrakmeņus. 
    ICO projektu attīsta būvniecības firma ar vairāk kā 20 gadu pieredzi, kura ir būvējusi objektus  dažādos kontinentos. 
    Tiek izstrādāts projekta "baltais papīrs" un tā attīstības "ceļa karte". Radot savu tokenu sākotnēji to piedāvā pirmsbiržas tirgošanā . Pēc pirms biržas tirgošanas atlikušos tokenus iznīcina ( daudzumam samazinoties pieaug pieprasījums un cena) .  Tiek uzsākta tokina piedāvāšana vairākās biržās ( cena pieaug).  Tiek realizēts projekts Dubajā ( viesnīca un biznesa centrs) cena pieaug. Lai investori varētu investēt nākošajos projektos 10 dažādās valstīs,   tiem nepieciešams būt par tokinu īpašniekiem ( tas atkal veicina cenas pieaugumu).  Tiek investēts 25 dažādās valstīs piesaistot paralēli fiat naudai arī kompānijas tokinus ( kopā ar investoru pieplūdumu pieaug cena).  Visa projekta garumā visa informācija tiek fiksēta blokķēdes arhīvos. Gan info par investoriem, celtniecības gaitu, realizētajiem objektiem,   u.t.t.
    Apmēram šādi pāris vārdos varētu aprakstīt konkrēta ICO pārtapšanu par tokinu  ( monētu)  kura ir pieprasīta konkrētā nozarē, objektos, uzņēmumā, valstī u.t.t.  
    Šādas monētas cena var no 0.03$ gada laikā pieaugt līdz 0.8$ - 1$. 
    Protams var nostrādāt dažādi riski. Sākties karš, dabas katastrofas, valdību maiņa.  Bet ja viss iet gludi, tad gada laikā investīciju pieaugums šādā projektā ir pieklājīgs. 
    Es protams ļoti pavirši aprakstīju šo projektu lai rastos ieskats, kā tas darbojas un kas nodrošina tā cenas pieaugumu.

Brīdinājums!!!!

 Pirms uzsākat konkrēta ICO projekta investēšanu iepazīstieties ar projekta :
ICO noteikumi - cik būs tokenu un kā tie tiks sadalīti, izmantoti,
White paper -  Projekta aprakst un virzības, attīstības  noteikumi,
Roadmap -  "ceļa karte" kur aprakstīts kādos termiņos tiek realizēta konkrētais projekta posms,
ICO Trackers - projekta uzraugi,
Jaunumu - kadas uzstāšanās, prezentācijas, konferences, kur, kad,
Komanda - kas ir projekta idejas ģeneratori, izpildītāji, padomdevēji, izstrādātāji,
Atgriezeniskā saite -  pamēģiniet komunicēt izmantojot dažādus saziņas veidus, dažādus čatus, soc tīklus, sarakste, zvani, u.t.t.
Partneri -  iepazīstieties ar projekta partneriem un to pieredzi, kapitalizāciju, rentabilitāti, u.t.t.

Ja tomēr uzskatiet, ka pašiem nebūs pa spēkam smalki izvērtēt daudzus piedāvājumā esošos projektus, tad uzticiet to profesionāļiem. Tie atlasīs 10-20 labākos . Tos tad arī izvērtējiet paši. 

Sekojot šiem ieteikumiem, jūs mazināsiet riskus nokļūt krāpnieku nagos.
 
  Apsveicu visus, kas nolēmuši kļūt finansiāli patstāvīgāki!

Goldman Sachs sāk darbības ar Bitcoin

 
   Beidzot, tas notika. Goldman Sachs, līderis Banku sistēmā, kas  pēdējo trīs gadu laikā apsūdzēja bitcoin par neuzticamību, nosauca par burbuli, par naudu narkotiku tirgotājiem  un noziedzniekiem, oficiāli paziņoja, ka „pēc viņu klientu pieprasījuma” pieņemts lēmums uzsākt darījumus  ar Bitcoin .
Tikai jūs nedomājat, ka spožākā, visdrošākā banka pasaulē smērēs savas tīrās  rokas „netīros” darījumos ar  bitkoiniem. Nekādā gadījumā. Šī banka pārdos atvasinātos instrumentus, piemēram, nākotnes līgumus ( fjučersi).
Pats galvenais lai neviens nezina, ka Goldman Sachs caur savu meitas uzņēmumu  Circle faktiski [color=#windowtext]nopirka biržu Poloniex par 400 miljoniem ASV dolāru  nominālvērtībā.  Savukārt cieši saistītā [color=#windowtext] Barclays  de facto pārņēma biržu Coinbase .
   Biržu Tether un Bitfinex stāsts ir ļoti līdzīgs.  Šīs biržas Goldman Sachs netieši  pārņem caur bankas akcionāru pārziņā  esošām struktūrām.
   Un, protams, rodas jautājums: kas patiesībā notiek? Vai bitcoīns vairs nav burbulis? Vai viņu pārtrauc izmantot teroristi un narkotiku tirgotāji ? Nē, atbild Jana Jarred, bankas komercdarbības viceprezidente. "Bitcoin nav krāpšana, bet tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka bitcoīns ir tas, kas mainīs pasauli." Lūk tāds  cinisks apziņas pārveidojums notika atbildīgajā darbiniecē.
Pašlaik tik jāgaida ka Džemijs Dimons - JP Morgan prezidents, viss nopietnākais bitcoin  nīdējs, atzīsies, ka viņa banka arī uzsāk darbības ar bitcoin. Un tas noteiktu notiks, jo Goldman Sachs un JP Morgan akcionāri sakrīt nedaudz mazāk, kā pilnīgi.

Tulkots no [color=#000000]@gen_m</spa n>

Es arī nesaprotu. Nu, labi, Tu(danielsrebus) baigi krutais, baigi zinošs attiecīgajā jautājumā... Labi. Dari. Kāda joda pēc te vajag kādam kaut ko pierādīt un štancēt šitos palagus?

rit tas gan... tad nu  tagad katrs par savu sfēru..gramatveži katras izmaiņas nodokļos programmas u.t.t, rit  mūzikas līniju niansēs ...
un kopumā kaut ka aizdomigi tas viss it ka būtu dota pavēle rīkties..jebkur, jebkad..

Es savukārt nekādi nevaru saprast, kāda mārutka pēc jūs sevi mokāt ar diskusijas uzraudzīšanu, kontrolēšanu un palagu lasīšanu.   Mierīgi diskutējiet par sev tīkamām tēmām un izliecieties ka šīs diskusijas vispār nav.  No pieņemiet beidzot, ka bez jūsu "pareizā" viedokļa pastāv vel kādi citi, jums nesaprotami viedokļi.