Domās daloties ar šodienu,
Kā klusās stundas priekšvakarā!
Kas pārņem ļaužu prātus, ?
Tās domas skaudras,
Plosošas un mokošas,
Kā jauni vārti..,
Atvērt, neatvērt..
Neziņā mīcoties..,
Domās cildenās tīstoties,
Skats uz augšu,
Neziņā veroties,
Skats uz leju..,
Domās pārredzamās tinoties;
Kas jauns, nekas, pilnīgs tukšums,
Nekā normāla, tik bezcerība..
Slīgsti un redzi.., cik purvā jau dziļi!
Kam jaunam ejam,
Cik cildena doma!
Kam dēļ vēl runāt?
Ja slīgana doma!!!
Jel neticat, tāpat visiem nesaprast,
Kam nesamērīgais atvars, reizēm tik dziļš mēdz būt!
0
0