Ak, murminators,  
Tas.., ko šodien dzirdu,
Tā atklāsme..,
Vēl vairāk kā cerība,
Kas ne sveču gaismā..,
Bet skalu liesmā rakstīta,
Kā cēli vārdi ko cerībās,
Reiz spilvena vietā lika:
Kā sapņus, kā mierinājumu..,
Kā domu graudu..,
Kas baro tavu miesu un garu,
Līdz mierā dusēt liek!

Teiksi: zagu graudu,
Lai barotos un miesās apveltos!;)
Nav tiesa.., tas visu lepnums,
Kas mums dots,
Tik nenovērtējams,  
Kā, tas par ko viņi dzied...

Https://

Ak, murinators, mani mācija..;)

Apziņā, neziņā ejot zemapziņā..,
Graudus no pelavām reiz šķirot..,
Tik tīrs un tiešs..,
Kas apcirkņus vaļā verot..
Spēj lūkot to,
Ko citu skatam neredzēt:
Kur balts, kur melns,
Kā melns aiz naga,
Kad gribas redzēt baltāku par baltu!

Kur māņi, kur spaidi,
Kam vis tas,
Ja gribās tīru..
Mazliet no apziņas!;)
P.s. vis, kas te rakstīts, bez māņiem un viltus.. ir atdots tiem, kam vēl Cerībā nekas vēl nav zudis!;) 
P.s.s. vis Zem Šīs diskusijas ne kopēts, ne Citiem aizliegts.. brīvi ņemams un lietojams - nezinu, kas ir "saulesriets" - kaut kāds domēns, kas cenšas ar Sevi sarunu Šeit vest, jo citu dialektā neiekļaujas!:)))))))))
P.s.s.s. protams, Tā mana enerģija.., ko pasīvi slinkiem neatdevu.., bet šeit, kuriem bija slinkums mani iegūt kā seksuàli māktu persinību!.. ;) Vēl ceru.., kad kāds spēs pajakaļu pacelt nieka prieka pēc.., tas gan aktuāli ..:)))))

Šīvakara atklāsme,
Kā jauna vēsma..
Tā vada, un spaida..
Ik katru šuniņu..

Kā vīruss, kas piemeklējis,
Kā nostaļģija..,
Tik piezemēta,
Kur vārdus kabatā nemeklējot..
Šķiet, ka gadsimtu gulējusi...

Cildenā tautas kopa,
Sirdī nedalāma..,
Kā sendienās..,
Kad naidnieks viens..,
Pret ko durklis vērsts.. .
Tam nesalauzt mūsu garu..,
Tāpat pār ko cīņa rit.. .
Tā svarīga..,
Kā nekad agrāk,
Kad mieru neceļos..
Tā melnos padebešos iet..;
Kā nesamērīga šķiru cīņa,
Kam gala neredz..
Vien kārtējais "bads".

Tik patriotiski vārdos cēli,
Kas nebaidās dziesmas vārdos,
Šo patriotismu reiz kādam paust..;)

..;)

Cerībā notvert nenotveramo,
Sajust nesajūtamo..,
Ne noziedzīgi iegūto,  
Bet labpatikā saņemto..

Es nācu sajūtās,
Smalkās un jutekliskās,
Kā gaiss, ko katram ieelpot vēlme..

Tās atsvaidzinoši vieglas,
Kā vēja plūsma,
Kas pārņem tieksmi,
Kā veldzējošs prieks!

Tik līksmi un viegli,
Kā saules stars..
Kas ledus klintīs cērtot
Kausē sirdī ledu..
Tik smeldzīgi postošu,
Kā atvarā raujot,
Un graujoši līdzi ņemot..
Aiznesot visu nebūtībā
Kā zūdošās atmiņās
Uz neatgriešanos!;)
Tik laika ritums..,
Sevi nezūdoši liek manīt,
Kā nebūtību..,
Kurā mums jāatgriežas..
Kā atskaites punktā..
Kuram nekad nebūs vērtības..;)

... ;)
Ak jā..,
Kad es celšos laikā..
Aiz manis stāvēs visuvarošie..
Kā mūris.., kā nesatricināma pils,
Kas sargās mani visos laikos!;)
.. :)))

Un..;)
Bzzz.. zum, zum,
Nolaidās vabolīte uz sūda,
Mazliet tūcoties, ups apvēlās..
Un kājeles tīņājot pret sauli
Savā tīksmē priecājās..;)

  murminator (vakar 21:39, te pašā augšā) - interesanti, ko tu sauc par dzejoļiem?

Šodien 12:00, jums taisnība cienītais!;)

..jo vislabāk man patīk no (7:05) ..

Man reizēm šķiet, ka tas kurš vēl nav iemācijies runāt  - vienkārši skaļi bļauj!
Ne man lemts saprast, kapēc tas tik skaļi..,
Tik neaptveroši bravurīgi..
Kad ausis gribas tvert..
Un savā pasaulē vien sev zināmā pazust.. .

Kur tīkamā maģijā, kas dziedē ne audzina,
Kur saskarsme, ne sarkasms bet pietiekoši skaidrs,
Liek noprast savu domu būtību skaudro,
Un saprotami paužot izteikties..!;)

Vai spēju sevī ieklausīties, kur mani sirdspuksti ved..,
Vai spēju sajust, ko manas domas pauž..,
Mazliet romantikā slīgstot..
Atcerējos, ka vēl nav vakars vēls..
Vēl sveču gaismā - man tīkams vaigs
Kā glāze ruma - ko uz vientuļas salas vēl gribas malkot!;)

piektdienis | 04/01/2021 12:00
bet man daudz kas patīk.ja piektdienis runājis par s.r.  darbiem. man patiešām patīk. un tas viennozīmīgi ir miljons reižu labāk kā  blogu sadaļā lasāmie māja-kāja gabali

..lizettte.., droši vari būt šīs lugas korektors..es ļaunu prāt’ uz kādu neturu! ;)

Vispār (18:59) veltījums murminatoram ne beatai.., jo viņš izprovicēja šo sekundāro domu.;)

Mīlestība, tā vienmēr aizskar,
Kaut kur zināmi redzēts sižets.. .
Kā no multfilmas, ko pieaugušie skatās..
Labs vakars, labas diskusijas,
Tostarp labas grāmatas un idejas:




..
P.s. labs multfilmas sižets.., tā jau tas patiesībā rodas;)

Es domāju.. un ietekmējos no tā.., kas visapkārt,
Kā plūstoši naksnīgie vēji, kas cildenās galotnes lauž..
Tik cimperlīgi un salkani, kad gribās vārdkopās cirst,
Kā nebūtiski spēlējoties ar zināmo likteņiem..!

Šķiet, zemiskumā krītot, kā cēlās domās lūdzoties,
Kad nakstaureņus ķerot, gribas citur atgriesties.. .

Nomācoši grūti, un reizē pie vēlmes degsmē veroties..,
Šķiet raugu atblāzmu naksnīgās debesīs..,
Kas izvedīs no tumsas acu skatu maldīgos,
Murgainu domu pārņemtos, kuru aklumā vēl daudziem būs raudzīties.. .

Kā ļaunuma pārņemtie, kam alkatība asinīs..,
Tā māņu un nesavtības pilna, kas svaru kausos mērāma..

Kur patiesība aklā, kas šķietamos maldu ceļos iet?
Kur nepatiesība, kā patiesības mēraukla, kam cilpas metot uzvaru svin ;)

P.s. mazliet pafilos’zofēju.. piekusu ;)

Nav slikti ar sevi reizēm parunāt,
Tik atvieglojoši un skaisti.
Kad liesma kļūst kvēlīgi karsta,
Un dakti sveķos mērcējot..
Nākas apslāpēt savu sirdīgo tieksmi..,
Kā naksnīgā dejā..,
Kur spītējot vējiem,
Gribas reiz savādāk liktenī rakstīt!;)