Kādas šodien atskaņas lēmumos... ;)
Es atnācu uz zemi,
Kur ne ar dieva pirkstu bakstot un elles mokas ciest.
Tik šalkās klausoties, kā šlakas akmenī savu cirvi cērt.. . 
Tās bangas, ko sirdī uzjundī tik cēlas,
Kad mietpilsonim asras ar asinīm jūk.. . 
Lai panaceju uzveiktu ir jābūt mērķiem:
Cēlākiem un skaistākiem,
Ne smārka bedrē skatu verot..,  
Un tverot aiz rokas gribas paņemt,  
Un kraujas malā skatu veldzēt... .
Cik cildeni un skaisti, kad raugies tālēs,  
No kurām cerība reiz nāks,
Kā saules staru dzīparu dzīpariem tā pārklās mūs,
Un jaunu dienu gaidīs... .
Cik bezcerīgi skati, un lūdzēji tik daudz,  
Tiem visiem ko gribas -
Tie rauj un spārda,
Bet es tak cēla un viena,
Kā kliedzoša kaija debesjumā..,
Tik es.., un savās domās joprojām viena.. ;)

Jūs visi tik pareizi nepareizi, tik cildeni,
Kad riebums jau piemetās.. to visu uzlūkojot,
Un gribējās iespļaut cēlā mierā tajā sejā,
Kam pastarai tiesai aptrūkās iekš svētā miera.. .
Vai tiešām gavēnis ir jāpārvērš par farsu,
Kam citreiz pašam, pat  bez runas nemaz tas nepietrūkst..;)
Mazliet aizsnaudos es ziņās lūkojot, un atmodos.. cik labi, ka svētvakars nav aiz kalniem..., ietinos mīļajā pledā un aizsapņojos ilgās vissaldākajās :)))

Man sapņos laizot cukurgaili,
Ne tik daudz cukurs, kur vairāk medus,
Pat mazliet salatēvam miedzot ar savu aci,
Tas domās salkanīgākas pat kļūst.. .
Tam netīkot tās lomu spēles,
Kur citam gaišums,
Jeb cits tiek kaktā stumts.. .
Kur tikai viens ir atvērtāks par visiem..,
Kam tīksmē sniegpārslas uz logu rūtīm,
Tīk pareizāk par visiem līmēt pašam.
Tās skaistas un vienkāršas,
Ne tik smalkas kā vienmēr, un citukārt,
Tās cēlākas un baltākas..
Vai tiešām..?
Negribu, negribu, nevaru, un neticu..:)))

Salkanās peripētijās slīgstot,
Ne mīļākais gardums!
Piparotās delikateses,
Slīganos aizkadru soļos mērot,
Tie domās kā graudi,  
Apcirkņu bagātībā to mērot.;)
Izstiepti ķengājoši manevri - 
Tie katram reiz..soļus mērot,
Ap kaklu tīsies un vīsies,
Kā zemiskums un spīts..
Jeb kā cigārs spīgani tīts,
Kam pēdējam..,
Ko reiz ievilkt pa dzīvi..
Būs katram vienreiz pa dzīvi ļauts..;) 
Un izpūšot svelmīgu dvašu..
Loga rūts rūtotos kadros ..
Atstāšu pagātnes elpu..
Kam putekļos uzmirdzēt būs reiz ļauts!;)

Šis smacējošas tvans, kas ap mums raisās,
Drīz nobeigs visu.., kas ap mums rosās;)
Kā gribētos vēl pēdejo reiz būt brīvai,
Jaukai, skaistai, un īstai, kas tīksmē slīgt prot,
Ja ne atvadās un slīganā dejā,
Tad mazliet tīkamākai visiem reiz kļūt..:)))

..., draugs, netici visam ko saku, tā tikai doma..;)
Auksto vēju pazarēs
Mijās pagātnes rēgi,
Klusiem soļiem,
Čalojot skaļi
Nebūtībā aizsteidzās..

Nedaudz asi,
Mazliet skarbi,
Pie duravām klauvējot,
Lūdzot mieru un patvērumu,
Pie svētku egles aizmiga klusi.

Tur svētku smarža
Kā kūstoš sveķis,
Un nezināms smeķis
Ko mīļā sirds vienmēr kāro,
Kad piezogas doma sev nezināmā..

...,  
Tas domugrads, ne mieža grauds,
Kas reizēm kā kniesoš acu raugs.
Berzējot, rīvējot, saros kas vīts,
Iekāres vārdkopās kārtojot rindās..,
Nozogot smaidu, kas pašai tīkams,
Ielejot sirdī mulsumu biklo.

Atstājot atmiņās dienas ne rūgtas,
Tik patīkamās un mazliet stīvas.
Varbūt es reiz pamodīšos no murga sīvā,
Ielejot jaunības akā - spīgani aso..!;)

Skaisti.., tā mūsu bagātība, un ne sliktāka par Čaplina mēmo kino..;)

.. laikam jāiemet kas skarbs, nervu kutelīgs un atsvaidzinošāks kā vakardiena.;)
Neziņā mīcot, atmiņās tirdot,
Tīrākās domās slīgstot..
Mazliet elpas, mazliet degsmes,
Atmiņu kamolā visu pat negribas tīt.. .

Varbūt vairāk saprātīgums kā dogma,
Kam laika dzīslās vēl ritēt būs lemts..,
Nesavtībā ne krītot,
Bet atsaucībā reiz zemiskā slīgstot.. .

Ja reiz mums vieni svētki visiem,
Kam tīkamam un neitrālam,
Tad vismaz - saprātam un spējai,
Ne bezizejā norobežojoties no visa,
Kam jaunam -
Kas pakāpiens kā nākotnē spertam solim,
Kas gaida - cildeno prātnieku domu,
Ne parciņā sēžot..
Apsverot jaunu domu!;)
P.s. tad visas iestādes ciet, un maciņš pats atspējos savu spēju.., jo taupība jau nevienam nenāk par skādi.., pat tīri demokrātiski un ilgtspējīgi recesijā slīgstot.., kam dots, reiz neatdots..;) 

Ak, atcērējos to saukli:Kas es esmu?..;)

Iekritu dziļās pārdomās,
Cik tās dažas orģijas..
Patiesībā skar visus,
Ko nebūt nevajadzētu aizskart!

Diezgan slideni ceļi,
Ir kur slīdēt, kur mierinājumu rast..,
Varbūt mazliet mielēs raugot,
Pat vērts ieskatīties,
Kad ceļos nezināmos veras skats.;)

Nav viss tik skaisti,
Kad skatās uz sev nezināmo.
Bet patiesāk būtu skatīties..
Uz sen jau zināmo!

Tak patiesība acīs neknābj,
Tā rāda ceļu,
Un ceļš tak zināms,
Kur invāzija vairojas... ;
Varbūt maldi - valdošā kliķē,
Bet muļķiem, tak labāk viss redzams,
Kur invāzijas spaidi kā maldi,  
Kur posts un negals,
Kam seko gals un nebūtībā,
Sen zināms kritums..,
Ko acuraugi, ne vienmēr pamana,
Kā laicīgu masku,
Kam tīksmē sevi tīk pārsteigt,
Jo klusāk, jo labāk..,
Kādam izdabājot,
Kādu nomērdējot,
Kādam uzslavas teicot.. .
Cik saskanīgs pāris.. gluži kā divu zābaku pāri,
Kam galopu laiks iepazīt..,
Ne klusās debatēs slīgt;)

Kā tad ir Rīga, Daugavpils, Jelgava, Ventspils, Bauska..; Rēzekne, Jūrmala, Ogre.., no kuras puses, tad tie sliktie vēji tagad pūšs..???;)
P.s. Valcēnieši tak vairāk uz Igauņu pusi lūko.. ;)
P.s.s. es kā tautiete.., protu savu frontes līniju novilkt..;)

..;) ak, klusais draugs!
Es nedzejoju, man vairāk patīk dejot..
Uz galda, zem galda,  
Virpuļus metot..,
Pat sevī domas salkanās jaucot!
Kā kokteili, ar salmiņu sūcot,
Un raibajā publikā - dažnedažādajā,
Pat acu kaktiņos zinātkāros,
Rūgtās olīves jaucot un bakstot,
Lēnām malkojot,
Sen zinībā gulstot..,
Domās visdažādākajās,
Pat nevajadzīgi slīgstot.;)
..Nav ko bakstīt, ja nespēj atšķirt, kas ir kas!;)

..;)

Kvants (latīņu: quantum — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma. Kvanta jēdziens raksturo atziņu, ka matērija ir diskrēta un eksistē kāds mazākais iespējamais enerģijas daudzums, kā mijiedarbojas fizikālas sistēmas. Elektromagnētisko viļņu kvants ir fotons. Kvanta jēdzienu pirmais izvirzīja vācu fiziķis Makss Planks 1900. gadā.
P.s. tā to pauž/atsauce uz  https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Kvants.., jeb citukārt/starpcitu citējot viņa domu:": "Ārējā pasaule ir kaut kas no cilvēka neatkarīgs, kaut kas absolūts, un to likumu meklēšana, kas apraksta šo absolūto, man šķita viscēlākais zinātniskais mērķis dzīvē." Man ar to pietiek... ;)

Vai valsts institūcijā strādājošie vēl neiesniedz atlūgumus par dzīves spaidiem un valdības māktiem uzbrukumiem, ka neievēro noteiktās normas.., vai patvaļa viņiem kā norma?;:
Es slīgani, ehh..
Uzbraucu uz normas.
Tā it kā iekšēja,
Ne masveida..,
Kur gan patikšana..,
Ja masveida izskaušana.
Ehh.., cik viņi romantiski:
Nu dabūsiet iekšās,
Vai neziņa stiprāka kā vara?
Ak, mazliet piemirsies..,
Cik šī paceltā roka smaga.
Un nesaprotams..
Ko tik asi un skarbi,
Uz kādu kliedzot...,
Par ko, kur es pie vainas:
Vai atkal vainīgs..,
Nu jāskrin vātis mazgāt,
Kā mazgadīgam bērnam..,
Kam vēl krietni jāaug..,
Jo lielie puikas saka,
Ka ar meitenēm ir jādraudzējas..
Vai tiešām..???;)
Šiem liekas, kam dēļ gan..,
Mēs paši ar visu tiekam galā...
Kā gan savādāk... :)))))

Vēl labāk.., man tīk pacilājoša doma,
Kad meklējot vīru - 
To skatot pēc cepures!
Mazliet vīpsnājot un svilpjot..
Ierakumos dziļos..
Amzieri dzenot..
Ielāpu uz vāts liekot..
Ardievās pat bučojot..
Mazliet cerīgi..,
Bet, lai tīksmo cerīgi,
Kam acu miklumā tas dievīgi..,
Gan jau, reiz tiksimies arī klātienē..,
Kad spēsi rādīt to, par ko sen jau jūsmo!:)))

Jaa, kaimiņam grūti laiki,
Pēdējie centi..,
Slīd lēni visuma kasē.

Ehh, man..,
Pievienotā vērtība,
Tā gana jauka..,
Pat mazliet spriedumos lecīgs,
Jo citiem jau netīkot saprast..,
Cik svarīgs un ietekmīgs esmu,
Kad naudas maks ..
Pārbāzts ar čekiem..
Kam seguma nekāda.. .
Ha, es dižens un cēls,
Man auto placis cēls..
Bez mazākās nožēlas..
Drīz tas būs tukšs,
Kā pamesta sēta!
Ha.., doma tak cēla!!!;)

..
Kas gan tu esi,
Šīs pasaules niecība?
Ja nespēj salikt pareizos uzsvarus..,
Zem zināmiem un galveniem punktiem..;
Jeb tīksmo kā citi - izklaidējoties,
Kad sen jau skaidrs,
Ar ko virtuālā tīksmē..
Sen labpatīk dalīties..!;)

Es neesmu dzeja,
Bet deja..,
Kurai tīk pa naža asmeni slīdēt..

Un korāļu ūdeņos slīgstot..
Atkal augšup to plūstošos udeņos nest..;)