roze3 - Bet, ir daudzi, kas neatzīst reliģijas, bet tic kam augstākam.
reliģijas ir /ietver sevī metaforas par ko augstāku. ticīgie, kuri neatzīst reliģijas - neizglītoti un/vai ar pastāvošajām reliģiskajām sistēmām neapmierināti (neatkarīgi no tā, vai ar tām pazīstami!).
nejaukt ticību "kaut kam augstākam" ar ticību skolotājam, elektriķim un/vai medmāsai - elektriķis arī "kas augstāks" pa elektrības līniju un medmāsa pa medicīnas līniju, bet ne par to bazārs.
skat. Augsburgas ticības apliecinājumu.
vai Mārtiņš Luters gribēja radīt atsevišķu baznīcu? Nē, Luters gribēja reformēt tā laika Romas katoļu baznīcu. Kāpēc tas M. Luteram neizdevās? Tāpēc ka Romas Katoļu baznīca ekskomunicēja M.Luteru no savām rindām. Visus šos notikumus kopā mēs saucam par reformāciju, jeb ticības atjaunošanas laiku.
skat. arī lestediāņus.
Jēzus, dzīvā Dieva Dēls samaksāja krusta nāvē par mūsu mūžīgo pestīšanu. Mēs varam uzticēties tam, ko Viņš ir darījis un zināt ka tāpēc, ka Viņš ir samaksājis maksimālo cenu, mūsu grēki ir piedoti. Tāpēc, ka Viņš to darīja, mums var būt drošība par mūsu pestīšanu. „Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības.” (Efez. 1:7)
bet vai tas bija kristīgi - mātei, kura noraudājusies strīpaina, pat nepamirkšķināt ar aci, sak, te mums tāda insceņirovka, nebēdā, es augšāmcelšos!
un mēs ticam, bla, bla, bla, uz Jēzu Kristu - bet n;aktu viņš šodien, viņam sašpricētu pakaļā aminazīnu un dimedrolu.
skat. Maitreju.
un mēs ticam svētajai ieņemšanai - bet kad 1 mūķene klosterī stāvoklī, tad pēkšņi ne-1 vairs netic svētajai ieņemšanai un sīkāk papētot izrādās - točna - nevis svētā ieņemšana, bet 1 no klostera tēviem palaidis 3,14-peli!