Man liekas, viss ir samērā vienkārši - tie, kas grib, lai smēķē, bet lai netraucē tos, kas nesmēķē. Kas nesmēķē - ideāli, prieks par viņiem. Kādas noteikti neatbalstu. Pati kā kurmītis - varu rakt, varu nerakt, tb, varu pīpēt, varu nepīpēt
Tagad jau pāris nedēļas sakarā ar slimošanu nepīpēju, un - kas zina - ņemšu un atmetīšu pavisam
Bet ko neciešu - moralizētājus. Kad dzirdu visus šitos - "smēķējoša sieviete ir kā pelnutrauks", "visi smēķētāji smird" utt, bet pašam moralizētājam / -ai, piedodiet, padušu aromāts tāds ne visai vai trūkst pāris zobu, tad jautājums - nu varbūt sevi drusku pavērtē, koa? Kad man kāds aizrāda par pīpēšanu, tad parastā atbilde - nevaru būt pilnīgi ideāla, kādam trūkumam tak jābūt