atcerējos vienu gadījumu no laukiem, vēl 80-to gadu pašā sākuma. sagadījās, ka lauku meitenes, kas strādāja ciema veikalā, patiešām krievu valodu runāt nemācēja. saprast saprata, bet runāt - nu, pavisam ne.
toties apkopēja - būdīga biedrene, ar skaļu balsi, labi gados, uzskatīja, ka prot. ja kāds zina, kas toreiz bija SES, tad noteikti zina arī to, ka SES parasti bija krievu mamzeles kažoka cepurēs, latviešu valodā nerunājošas. un tā nu reiz SES iebraucis šai lauku viekalā, vandās pa visiem stūriem un grib kaut ko arī sarunāt. apkopēja, labu gribēdama, uzņēmās tulka un atbildētāja pienākumus. man žēl, ka neatceros visas tās pērles, kas tur bija sabirušas, bet pāris vēl ir prātā.
kaut ko ilgi pētot un ar pirkstu velkot pa plauktiem, SES esot jautājušas - "gdje uborščica?!" apkopēja laipni atbildējusi - "tam, za sarajem stoit. ģerevjanaja." (tur atradās veikala sausā tualete)
SESenes tik nobolījušas acis. runājušas vēl, bet nu jau vērsušās pie nabaga pārdevējas, runājušas, runājušas, meitene tik bāla stāv un klusē. nu tās tomēr atkal vērsušās ar skatienu pie apkopējas, viņa, gribēdama pateikt, ka meitene neko nesaprot, sava lielajā balsī paskaidrojusi - "ņe govoroķe. ona ņe pomnit, čto vi skazaļi."
0
0