Gastronimiskais tūrisms / 60
13/08/2014 13:54 | Diskusija lasīta 7995 reizes
Saskaņā ar Starptautiskās kulinārā tūrisma asociācijas informāciju gastronomiskais tūrisms ir definēts kā “nodarbošanās veids ar unikālas un neaizmirstamas ēšanas un dzeršanas pieredzes iegūšanu”.
Cilvēki dodas ceļojumā ar mērķi nobaudīt nacionālos ēdienus un dzērienus,
gan viesu namos, gan lauku mājās, kurās ir arī vecas pirtiņas arlabiem pirtniekiem un skaistu dabu apkārtnē.
Un patiešām tagad ir tik liela izvēle un iespējas…Ir arī cilvēki, kuri vēlas nopirkt šos produktus, pārvedot mājās, uzcienājot mājiniekus vai draugus. Pērk tikai tādus pārtikas produktus, kuri ražoti uz vietas, – lai atbalstītu vietējos ražotājus.
Tādēļ arī vēlos jautāt – vai ir interese par šādu iespēju ceļot un baudīt…???!!!
Cilvēki dodas ceļojumā ar mērķi nobaudīt nacionālos ēdienus un dzērienus,
gan viesu namos, gan lauku mājās, kurās ir arī vecas pirtiņas arlabiem pirtniekiem un skaistu dabu apkārtnē.
Un patiešām tagad ir tik liela izvēle un iespējas…Ir arī cilvēki, kuri vēlas nopirkt šos produktus, pārvedot mājās, uzcienājot mājiniekus vai draugus. Pērk tikai tādus pārtikas produktus, kuri ražoti uz vietas, – lai atbalstītu vietējos ražotājus.
Tādēļ arī vēlos jautāt – vai ir interese par šādu iespēju ceļot un baudīt…???!!!
Atbildes (90)
Kas pieiet?? VID ???... un kādu sertifikātu??? gida apliecība man ir... nejauc ... Rīgas gidiem pa pilsētu ir citi sertifikāti...
bet es vēlreiz atkārtoju, ka nedomāju pelnīt, šaij gadījumā man ir citas intereses... uz kuru jautājumu Tu, Fanelopses kundze neatbildēji pat savā diskusijā!!!!
bet es vēlreiz atkārtoju, ka nedomāju pelnīt, šaij gadījumā man ir citas intereses... uz kuru jautājumu Tu, Fanelopses kundze neatbildēji pat savā diskusijā!!!!
0
0
Pašlaik ir ļoti daudz izklaides un atpūtas piedāvājumus visos četros Latvijas novados,
var droši teikt: tur ir ko darīt ikvienam!
Izklaides programmas pieejamas ļoti dažādas, vienlaikus gan interesantas, gan izglītojošas.
Katrā Latvijas pusē ir izveidots savs muzejs, kurš glabā senās latviešu tradīcijas,
tostarp arī gastronomisko mantojumu.
var droši teikt: tur ir ko darīt ikvienam!
Izklaides programmas pieejamas ļoti dažādas, vienlaikus gan interesantas, gan izglītojošas.
Katrā Latvijas pusē ir izveidots savs muzejs, kurš glabā senās latviešu tradīcijas,
tostarp arī gastronomisko mantojumu.
0
0
28.08.2014. - 07.09.2014.
Spilgtākie Latvijas restorāni, kafejnīcas, bāri un picērijas ikvienu aicina pie sevis,
lai katru festivāla dienu savus apmeklētājus priecētu ar ko patiešām īpašu –
vēl nebijušām ēdienkartēm, speciāliem piedāvājumiem un patīkamām atlaidēm.
Dodies neaizmirstamā garšu ceļojumā pa visu Latviju!
Katrs Gastronomijas festivāla dalībnieks ir sagatavojis speciālu ēdienkarti tieši festivāla nedēļai,
lai šajā laikā demonstrētu gan savu unikālo ēdienkarti, gan profesionālo apkalpošanu un
īpašo atmosfēru. Dalībnieki unikālo piedāvājumu prezentēs savā ēdināšanas uzņēmumā,
kur vislabāk var izbaudīt gan īpašo vidi un viesmīlību, gan šefpavāra,
konditora vai bārmeņa talanta pieskārienu.
Dalībnieki ar savu īpašo piedāvājumu veidos daļu no Latvijas gastronomijas unikālās vizītkartes.
Lieliskā, daudzveidīgā un neaizmirstamā Gastronomijas festivāla ēdienkarte pārklās visu Latviju
un izcels gan jau sevi pierādījušus gastronomijas talantus, gan jaunus un kreatīvus uzņēmējus.
Festivāla garšas buķeti veidos vairāk nekā 70 restorāni, kafejnīcas, krogi, bāri un picērijas no Rīgas, Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Siguldas, Bīriņiem, Valmieras, Pārgaujas novada, Talsiem,
Ādažiem, Rojas, Salaspils, Rēzeknes, Engures, Madonas, Ērgļiem, Smiltenes un Ogres.
Spilgtākie Latvijas restorāni, kafejnīcas, bāri un picērijas ikvienu aicina pie sevis,
lai katru festivāla dienu savus apmeklētājus priecētu ar ko patiešām īpašu –
vēl nebijušām ēdienkartēm, speciāliem piedāvājumiem un patīkamām atlaidēm.
Dodies neaizmirstamā garšu ceļojumā pa visu Latviju!
Katrs Gastronomijas festivāla dalībnieks ir sagatavojis speciālu ēdienkarti tieši festivāla nedēļai,
lai šajā laikā demonstrētu gan savu unikālo ēdienkarti, gan profesionālo apkalpošanu un
īpašo atmosfēru. Dalībnieki unikālo piedāvājumu prezentēs savā ēdināšanas uzņēmumā,
kur vislabāk var izbaudīt gan īpašo vidi un viesmīlību, gan šefpavāra,
konditora vai bārmeņa talanta pieskārienu.
Dalībnieki ar savu īpašo piedāvājumu veidos daļu no Latvijas gastronomijas unikālās vizītkartes.
Lieliskā, daudzveidīgā un neaizmirstamā Gastronomijas festivāla ēdienkarte pārklās visu Latviju
un izcels gan jau sevi pierādījušus gastronomijas talantus, gan jaunus un kreatīvus uzņēmējus.
Festivāla garšas buķeti veidos vairāk nekā 70 restorāni, kafejnīcas, krogi, bāri un picērijas no Rīgas, Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Siguldas, Bīriņiem, Valmieras, Pārgaujas novada, Talsiem,
Ādažiem, Rojas, Salaspils, Rēzeknes, Engures, Madonas, Ērgļiem, Smiltenes un Ogres.
0
0
Aulejas vecās godu saimnieces, kuras pieredzējušas laikus, kad par godu kāzām, bērēm
vai citiem notikumiem kāva teļu un cūku, nomainījusi jauna paaudze.
Nu jau vēsturē laiki, kad uz svētku galda obligāti bija vismaz pieci gaļas ēdieni –
kotletes, maltās karbonādes, gaļas veltnīši, šmorēti kauliņi un “golubci”.
Krīze un taupība ir ieviesušas izmaiņas tradicionālajā
Viesu nams „Lejasmalas” piedalās projektā “Kulinārais mantojums” Eiropas Kulinārā mantojuma
ietvaros (www.culinary–heritage.com).
Saimnieces viesiem ar lepnumu piedāvā Lejas ezera zivis, sagatavotas dažādos veidos. Ļoti garda ir zivju zupa no ezera zivīm, ceptas zivis – zutis, līdaka vai asaris, arī raudiņas un vēdzeles. Visizcilākais ir slavenais Aulejas zutis. Mazāk dzirdēts ir repsis jeb seļava – lašveidīgā zivs, ko var ēst sālītu, tā ir vēl lielāka delikatese par zuti.
Visiecienītākā zupa ir zivju zupa, „Lejasmalās” to ēd pat tie, kas sakās zivis vispār neēdam. Visgardākā zupa izvārās, ja ūdeni pasmeļ no ezera, no kura zivis zvejotas. Zivis, lai būtu viesiem pieejamas arī ziemā, kad ezers ciet, tiek saldētas. Zivis tīra dzīvas un nekavējoties saldē, tā var saglabāt svaigo zivju garšu.
Pēc vecām tradīcijām gatavo arī dažādus gaļas ēdienus. „Lejasmalās” piedāvā nogaršot pašmāju kūpinājumus – desiņas ar speķi un gaļu, tās izmanto gan salātos, gan uzgriež. Paši arī kūpina speķi – piecu pierkstu sečs.
Uz latgaliešu svētku galda obligāti jābūt gaļas ruletēm. Tās gatavo ar visdažādāko pildījumu – ar burkāniem, ķiplokiem, omleti un pat ievārījumu.
Ar gardu muti tiek noēsta rupo gaļa – saceptas aknas, galvas siers (ausis, šņukuri, skrimslīši, tos izvāra ar garšvielām un garšsaknēm, notīra, nosien marlē, ēd ar mārrutkiem), asinsdesas, tās ēd tāpat, bez piedevām.
No cūku bērēm zināms ēdiens ir sekonkas – izvāra sirdi, plaušas, aknas, izmaļ un cep uz pannas ar sīpoliem, līdzīgi kā malto gaļu. Ēd ar kartupeļiem kā silto ēdienu. Un ar šo maisījumu pilda pankūkas.
vai citiem notikumiem kāva teļu un cūku, nomainījusi jauna paaudze.
Nu jau vēsturē laiki, kad uz svētku galda obligāti bija vismaz pieci gaļas ēdieni –
kotletes, maltās karbonādes, gaļas veltnīši, šmorēti kauliņi un “golubci”.
Krīze un taupība ir ieviesušas izmaiņas tradicionālajā
Viesu nams „Lejasmalas” piedalās projektā “Kulinārais mantojums” Eiropas Kulinārā mantojuma
ietvaros (www.culinary–heritage.com).
Saimnieces viesiem ar lepnumu piedāvā Lejas ezera zivis, sagatavotas dažādos veidos. Ļoti garda ir zivju zupa no ezera zivīm, ceptas zivis – zutis, līdaka vai asaris, arī raudiņas un vēdzeles. Visizcilākais ir slavenais Aulejas zutis. Mazāk dzirdēts ir repsis jeb seļava – lašveidīgā zivs, ko var ēst sālītu, tā ir vēl lielāka delikatese par zuti.
Visiecienītākā zupa ir zivju zupa, „Lejasmalās” to ēd pat tie, kas sakās zivis vispār neēdam. Visgardākā zupa izvārās, ja ūdeni pasmeļ no ezera, no kura zivis zvejotas. Zivis, lai būtu viesiem pieejamas arī ziemā, kad ezers ciet, tiek saldētas. Zivis tīra dzīvas un nekavējoties saldē, tā var saglabāt svaigo zivju garšu.
Pēc vecām tradīcijām gatavo arī dažādus gaļas ēdienus. „Lejasmalās” piedāvā nogaršot pašmāju kūpinājumus – desiņas ar speķi un gaļu, tās izmanto gan salātos, gan uzgriež. Paši arī kūpina speķi – piecu pierkstu sečs.
Uz latgaliešu svētku galda obligāti jābūt gaļas ruletēm. Tās gatavo ar visdažādāko pildījumu – ar burkāniem, ķiplokiem, omleti un pat ievārījumu.
Ar gardu muti tiek noēsta rupo gaļa – saceptas aknas, galvas siers (ausis, šņukuri, skrimslīši, tos izvāra ar garšvielām un garšsaknēm, notīra, nosien marlē, ēd ar mārrutkiem), asinsdesas, tās ēd tāpat, bez piedevām.
No cūku bērēm zināms ēdiens ir sekonkas – izvāra sirdi, plaušas, aknas, izmaļ un cep uz pannas ar sīpoliem, līdzīgi kā malto gaļu. Ēd ar kartupeļiem kā silto ēdienu. Un ar šo maisījumu pilda pankūkas.
0
0
Dabas veltes sezonas laikā iespējams baudīt arī augļu, ogu un dārzeņu audzētavās. Vairākas no tām uzsver savu ekoloģiskumu, kas mūsdienās kļuvusi par modernu parādību. Viena no šādām saimniecībām ir Laugaļi Dobeles rajonā, ko iespējams apciemot un degustēt turienes labumus. Vēl interesantāka varētu būt R. Dambja arbūzu audzētavas apmeklēšana Medzes pagastā Liepājas pusē. Arbūzi tiešām audzēti Latvijā uz lauka. Populāras ir arī Pūres ceha plantācijas, kur netrūkst zemeņu, ābolu, bumbieru. Tur var degustēt arī sulas un ievārījumus.
Medījumu gaļas ēšana pie mums pagaidām nav lielā cieņā, ja nu vienīgi Minhauzena muzejā Duntē, toties citāda situācija ir ar zivīm. Viesmīlīgu kūpinātavu it īpaši pie Rīgas jūras līča krastiem netrūkst, un viena no ieteicamākajām atrodas Carnikavā. Lai arī tā nosaukta par Krupi, tajā baudāmi nēģi. Kūpinātas zivis nogaršojamas arī Rojā, kur iespējams pašiem piedalīties zvejas procesā.
Interesanti, ka Latvijā netrūkst arī strausu audzētavu, kas gardēžiem ir interesantas tieši ar milzu olām, no kurām var pagatavot gardu ēdienu vai visai tūristu grupai. Krāslavas rajona Robežnieku pagastā jūs ciemos gaida strausu, fazānu, pāvu un pērļu vistiņu audzētava Viesturi, savukārt zemnieku sētā Jozdreijas Medzes pagastā pie Liepājas tiek audzēti lielie Dienvidamerikas strausi. Tur varēsiet putnus gan apskatīt, gan paši pagatavot gardu milzu olas omleti.
Populāra lieta ir arī nacionālo ēdienu izēšanās cilvēku grupām jau pie pagatavotu ēdienu klātiem galdiem.
Īpaši izceļas Latgales saimniecības un krogi, bet vēl smalkāki galdi tiek klāti Latvijas pilīs Jaunpilī, Ēdolē, Bīriņos, kur var iejusties augstmaņu ādā.
Labu apetīti!
Medījumu gaļas ēšana pie mums pagaidām nav lielā cieņā, ja nu vienīgi Minhauzena muzejā Duntē, toties citāda situācija ir ar zivīm. Viesmīlīgu kūpinātavu it īpaši pie Rīgas jūras līča krastiem netrūkst, un viena no ieteicamākajām atrodas Carnikavā. Lai arī tā nosaukta par Krupi, tajā baudāmi nēģi. Kūpinātas zivis nogaršojamas arī Rojā, kur iespējams pašiem piedalīties zvejas procesā.
Interesanti, ka Latvijā netrūkst arī strausu audzētavu, kas gardēžiem ir interesantas tieši ar milzu olām, no kurām var pagatavot gardu ēdienu vai visai tūristu grupai. Krāslavas rajona Robežnieku pagastā jūs ciemos gaida strausu, fazānu, pāvu un pērļu vistiņu audzētava Viesturi, savukārt zemnieku sētā Jozdreijas Medzes pagastā pie Liepājas tiek audzēti lielie Dienvidamerikas strausi. Tur varēsiet putnus gan apskatīt, gan paši pagatavot gardu milzu olas omleti.
Populāra lieta ir arī nacionālo ēdienu izēšanās cilvēku grupām jau pie pagatavotu ēdienu klātiem galdiem.
Īpaši izceļas Latgales saimniecības un krogi, bet vēl smalkāki galdi tiek klāti Latvijas pilīs Jaunpilī, Ēdolē, Bīriņos, kur var iejusties augstmaņu ādā.
Labu apetīti!
0
0
Nē, nu ir tak tai babsei oderixai tarakāni galvā! Ja liec bildes, tad vismaz atbilstoši iekopētajam komentāram, ja pašai slabo uzrakstīt saviem vārdiem, nevis, kaut ko, kas kaut kur sagrābstīts i-netā un pilnīgi ne par tēmu! Un vēl, ja kaut ko no kaut kurienes iekopē, tad uzraksti atsauces, no kuras mājas lapas un kādā kontekstā ir tas teksts, tas būtu vismaz korekti...
0
0
Kurzemes novads raisa apbrīnu tūristos ar tradicionālo ēdienu degustēšanu
etnogrāfiskajā mājā Zvanītāji Rucavā. Baltais sviests, skābputra tur tiek
gatavoti no ekoloģiski tīriem produktiem pēc tradicionālas tehnoloģijas.
Ēdiena gatavošanu un mielastu, kas tiek pasniegts no dabiska materiāla -
māla, pinumiem - gatavotos traukos, papildina apdziedāšanās dziesmas,
kas savienojumā ar 19. gadsimta stilā iekārtoto Zvanītāju māju palīdz
iejusties senajā Rucavas kultūrvidē.
Tā kā Latvija tūristiem pazīstama kā zvejnieku valsts, Mielasts zvejnieku sētā Rojā
piedāvā izbraukt jūrā ar zvejas laivām, pēc brauciena, atgriežoties uz sauszemes,
baudīt pusdienas zvejnieku saimniecībā - ugunskurā vārītu zivju zupu, rupjmaizi,
sviestu, kūpinātu zivi, alu vai kvasu.
etnogrāfiskajā mājā Zvanītāji Rucavā. Baltais sviests, skābputra tur tiek
gatavoti no ekoloģiski tīriem produktiem pēc tradicionālas tehnoloģijas.
Ēdiena gatavošanu un mielastu, kas tiek pasniegts no dabiska materiāla -
māla, pinumiem - gatavotos traukos, papildina apdziedāšanās dziesmas,
kas savienojumā ar 19. gadsimta stilā iekārtoto Zvanītāju māju palīdz
iejusties senajā Rucavas kultūrvidē.
Tā kā Latvija tūristiem pazīstama kā zvejnieku valsts, Mielasts zvejnieku sētā Rojā
piedāvā izbraukt jūrā ar zvejas laivām, pēc brauciena, atgriežoties uz sauszemes,
baudīt pusdienas zvejnieku saimniecībā - ugunskurā vārītu zivju zupu, rupjmaizi,
sviestu, kūpinātu zivi, alu vai kvasu.
0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2025
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni