un benzīns par 5 kapeikām litrā.

Benzīns bija garša... ?

Kas vainas benzīnam?   vai kāds ēda uzkarsētu piķi, bija tāds melns, smirdīgs, staipīgs kā košlene un saucamo ļipučku, ko smērēja starp blokiem jaunceltnēs, staipīga, brūna masa, iztēlojamies, ka košlene, ja tika matos, jāgriež nost.

Pēc treniņa baltmaize ar šniceli par 28. kapeikām Rīgas stacijas kioskā zem kāpnēm uz restorānu!Un zivju pīrādziņi par 5 kapeikām!

..pashcepta maiziite kraasniii, mees - beerni, ievilkaam striipinjas kukuliitii... ar pirkstinju..    
un maajas cepumi - radzinji...

Pirmais saldējums ... sniegs ar ievārījumu ...

Parastie " smilšu" gredzeni...

es visvairāk, ko esmu zaudējis no bērnības ir miega garša... es vairāk tik saldi negiļu
Un dimdarei taisnībab, pareizi... piķi košļājām, pavisam biju aizmirsis...

Man ar bērnības garšu ir mājas sviesta cepumi:)

..par pikji... kaut ko bik, bik ..kaa pa miglu... atceros...

saldējums ’’Vēsma’’
tantes eļļā cepti cepumi, ar pūdercukuru pārkaisīti.
tomātu sula veikalā no tādām trīsstūrainām cilindriskām ietaisēm, bet glāzīti varēja mazgāt pats un sāli likt klat arī pats.
gāzētais ūdens ar, bet biežāk gan bez sīrupa,
ak vai -kvass no lielās cisternas vasarās, sveramais saldējums brīnumgardā kraukšķīga vafelē, ko varēja arī nopirkt tukšu reizēm pa 2 kapeikām laikam
izbraucienos uz ’’pilsētu’’ svētki skaitījās ieiet ’’Kamielī’’ un pelēkie zirņi ar speķi plus kefīrs un saldajā krēms ar ķīseli
viss ar ēšanu saistīts, jau bērnība laikam bijusi baiga rīma.
ak jā, nevar nepieminēt no veikala mājupceļā apgrauztie baltmaizes galiņi- kas var būt bijis labāķs un gardāks.

Nu protams, tēmas otrā atbilde - sieriņš"Mazulis"

Mellužos čebureki! 2.gb par 46.kap.

Jā, man arī kvass vēl šodien garšo un
krējuma saldējums ar rozīnēm...
un rozīnes da jebkur pievienotas... arī baltmaizes kukulītis ar rozīnēm... ko pa ceļam no veikala, tiešām, graužot galiņu ... un varēja izkņubināt vispirms...

Visspilktak atmina palicis nevis garsas, bet tiesi smarzas. Ar maseli, vasara braucam ciemoties pie krustmates uz Liepaju.
Vina dzivoja veca koka maja ar malkas apkuri.
Ejot pa koka kapnem, tas ciksteja, maja smarzoja pec sirma senuma, bet atverot virtuves durvis, deguns sajuta kafijas aromatu, sviestmaizju un desas smarzas, krustmates balss skaneja klusi un mierigi, apjautajas par sekmem skola, par maniem jaunajiem nedarbiem, un vinai es nemaceju samelot, jo bij sajuta, ka vina man redz cauri. Es ar maseli, stukejot mute sviestmaizes, uzkozot tas ar koncinjam, stastijam jaunakos notikumus sava dzive, bet vina smaidija, skatijas uz mums, un smaidija.

Hm, un īrisa končas Buratino... no kurām reizēm atkal tika izrauta kāda plombe...

Sadisti!Pusnaktī par ēdamo!Jāvelk vecas kājas uz virtuvi, tās kalorijas uz jūsu sirdsapziņas!

labāki zirnīsi bija Āgenskalnā, L Laicēna ielā

Bija tādas lielas  šokolādes konfektes bizbizmārītes formā ar pildījumu ietīta spožā papīrā. Un kūka "Ābolu deserts" Bet visjaukākā bērnības smarža bija, kad vēru vaļā salaveča dāvināto paciņu. Piparkūku, ābolu, mandarīnu un konfekšu smarža savijās vienā neaizmirstamā aromātā. Tagad Ziemassvētku saldumu paciņas tā nesmaržo. Nav ne ābolīts, ne mandarīns... pārdodas gatavas lielveikalos.

Noteikti pašu vārīta gotiņu garša!