Nav gan man meža lietas svešas, Murminator, tas tiesa.

Man gribētos saprast ... Apgaismo, Svilpi, 100% pilsētnieku! Vai mežs šodien varētu būt izdevīgs ilgtermiņa ieguldījums? Nu, teiksim, murminators nopērk kailcirti, iestāda priedītes un mazbērniem saka, ka re, kur, viņu turība un bagātība aug? Un cik sarežģīti vai vienkārši apgūstama un pielietojama pilnīgam čaiņikam ir tā zināšanu bāze, kura ir nepieciešama?

Batka, zināmā mērā Tev varētu piekrist, bet tas vairāk vēsturiski... tagad tomēr vairāk specializējas.

Murmi... vakarā... daudz jāraksta

Labi, Svilpi, pagaidīšu.

kaut cik humora, ja svilpis neiebilst... man meža lietas ir tikai saprotamas no mīlnieku pozīcijam un no šīm pozīcijam arī esmu zaļi domajošs... Kur tād mīlnieki paslēpsies, kā tad, mīlnieki nokļūs divvientulībā ja mežus sāks izcirst... ? Nē... ne... nē... mežu vajag saglabāt, kā tautas īpašumu un tas ir neaizskaram... Tev gribās vairak nopelnīt, bet man gribās skaistā meža ielokā nogrūsties... Mums ir pretrunas.

Mežā, grūsties vieta zvēriem, ne cilvēkiem...

Yes, lare

vai, staburag, vai tad pašam kādas civilizētākas vietas nav kur nogrūsties, ja tā ir mežā jāmeklē? :D

 meitenes, lieciet nu mierā staburagu. Gana daudz ļaužu uzbudinājumu spēj panākt vien īpašos apstākļos, daži pat ķīmiju lieto...

Galu galā... katrs grūžās kur vēlas...

murminator - attiecībā uz ieguldījumu...
viss ir atkarīgs no filozofijas ar kādu pērk un audzē mežu, te varētu faktiski iet runa par ekonomisko aspektu un ir divi varianti - viens ir balstīts uz meža vērtību cirtmeta vecuma ar dārgākām koku sugām, un otrs, naudas aprites ātrums un arī apjoms uz platības mērvienību. vienkāršiem vārdiem runājot, ja vērtīgākos kokus naudas izteiksmē(priede, egle, bērzs, osis) pirmās vērā ņemamās starpražas iegūst sākot no kādiem 15 - 25 gadiem kailcirtē cērt pie 100, 80, 70 gadiem, tad mazvērtīgākiem kokiem(batalksnis, apse) ap to laiku (20-30 gadi) jau ir kailcirte un var sākt jau jaunu meža audzēšanas ciklu.
ir vēl trešais variants - nemeliorēta lauksaimniecības zeme, kur var transformēt uz meža plantāciju un cirst nost vadoties pēc saimnieciskā izdevīguma neievērojot meža likumu.
taču noteikti jāņem vērā, ka likumi tādā ilgā laika posmā var mainīties, pārsvarā jau parasti ierobežojošo pusi.
tas ir ļoti īsumā.

elizabet - piedošanu - lai tautai paliek arī kāds noslēpums par Staburaga aktīvo dzīvesveidu

Tad, ja es saprotu pareizi (īsumā), Tu gribi teikt, ka pagaidām vēl gaidīt tos X gadus, kamēr izaug, maksājot nodokli "par augošu mežu", teorētiski it kā izdevīgi ir, bet skrūvītes palēnām tiek piegrieztas, un nav nekādas pārliecības, ka murminatora mazbērni pēc tiem X gadiem, nocērtot visu pa tīro un pārdodot, nesajutīsies tā, ka vectēvs murminators tomēr ir ekonomiski ieberzies, ieguldot tādā veidā savus līdzekļus. T.i., - vairāk procesā samaksājis nekā galarezultātā dabūjis atpakaļ.
Jā, vēl jautājums. Cik brīvi savā mežā var ar pieminētās malkas ieguvi nodarboties? Savām un radu vajadzībām (ne - pārdošanai kādam).

10 m3 gadā sauskaltušos un vēja gāztos, bet ne lauztos bez ciršanas apliecinājuma, ja pareizi atceros, drīkst, kā arī tievākus pa 10 vai 12 cm diametrā krūšu augtumā(1, 3m), taču tas jāpskatās likumā, esmu piemirsis.

mazbērni būs starā jebkurā gadījumā, jo viņi jau tur nebūs dikti ieguldījušis, bet tikai nopelnījuši, taču Tev ieguldījumi kādi nekādi būs - atkarībā no izvēlētā saimniekošanas modeļa.

Man nepatiik lielaa mezistraade, nepatiik mezos lielie saraktie graavji, kuri dabiigi teceejusos uudenjus aizvirza sev vien zinaamos virzienos, mazakaas upiites izzuust...
lielais cilveeks iejaucas...

Svilpi, a tos 10 kub. m kāds arī kontrolē? Un kā to vispār var noteikt, cik un kādi koki ir izvākti no meža bez ciršanas atļaujas, ja redzams tikai celms? Un, taisnību sakot, gan jau ir iespēja arī izdarīt tā, ka pat celms nepaliek.

lab, svilp, es tev piedodu..kā parasti)))

kāda jēga, murmi, savā mežā fenderēt, sevišķi, ja tas tiek audzēts uz nākotni.

mežs nav aptieka, tas tiesa, taču no pieredzējušas acs baigi jau neko nenoslēpsi

    Nu piedos ja vari, ka mans subjektīvais diletanta viedoklis, kas nes lielāko ļaunumu sabiedrībai  , nesaskan ar Tavu un Latvijas mežu zāģētāju viedokli.  Kā jau minēju esmu tāls no mežizstrādes.  
    Es tiešām vados tikai un vienīgi pēc savām sajūtām un savas sapratnes par dabas aizsardzību.  Ja reiz citas rūpnieciski attīstītas Eiropas valstis putnus saudzē ( jo ir uzkāpušas uz tā grābekļa), tad kāpēc gan mums to nedarīt. 
    Un tomēr, kas attiecas uz Tevis pieteikto jautājumu.  Ko tad Tu piedāvātu ierobežot lauksaimniecībā un kā tas būtiski uzlabotu putnu ligzdošanu?

Danielrebus, taisnību sakot, pēc tiem visiem, atvainojos, stulbumiem, kuri ar zaļo darbību šeit, LV, saistās, es nebrīnos, ka ir cilvēki, kuriem uz viņiem (jā, tieši tādā pašā - emociju līmenī) ir zobs. Piedod, ja cilvēkam uzliek sodu par to, ka viņš ir mēģinājis kkā nostiprināt savam NĪ pieguļošo upes krastu, kur katru gadu pa metram aizskalo uz jūru, tad normāli tas nav. Šai sakarā man ir ieteikums zaļi domājošajiem. Nepresējiet vietējos mazos cilvēciņus, kuriem gribas nopelnīt un paēst, bet ejiet pie mūsu superspējīgajiem politiķiem un prasiet lai viņi pierāda praksē to, ka iestāšanās ES tik tiešām ir ieguvums. Lai ES maksā par to, ka LV teritorija priekš viņiem saglabā putnu sugas un ražo skābekli, kamēr pie viņiem jau labi sen tādu mežu gandrīz nav. Tad varēsim parunāt arī par nezāģēšānu un putniņiem ...