... parasti jau sveicinaas ar ienaaceeju,ne vis,ka jau iet prom   

junona2- esmu lasījusi sudzibas.lv (laikam), kā kašķīgas tantītes pārmet RIMI, Drogu... u.c. vadībai , ka ,lūk, kasierītes aizmirst teikt to LABDIEN! :))

Es jau nesaku, ka nevajag teikt labdien. Es saku, ka vajag to teikt vismaz normālā tonī, galu galā, ja cilvēks ir izvēlējies strādāt apkalpošanas sfērā, tad viņam jāsaprot, ka laipnība ietilpst viņa darba pienākumos. Es esmu daudz ceļojusi un ārzemēs tas pārdevēju labdien vairumā gadījumu skan tiešām no sirds. Man bija izdevība apceļot Francijas dienvidus un tur ir ļoti daudz mazu bodīšu, gan pārtikas, gan visādu citu preču. Un man bija vienkārši bauda iet un runāties ar šo veikaliņu pādevējiem, kas lielākoties bija arī īpašnieki. Tur tiešām varēja just, ka ikviens pircējs ir gaidīts viesis, un kad vēl viņi uzzināja no kurienes es esmu (lielākā daļa gan par tādu Latviju nebija dzirdējusi) un tik labi runāju franciski, es ne no viena veikala neizgāju bez mazas dāvaniņas. Tas tiešām bija tik mīļi    

Ja pārdevējs/-a tiešām strādā tā, ka nav jākaunas viņu arī paziņām ieteikt, gandarījumi var gadīties abām pusēm... Savulaik Ecco veikalā pie Pēterbaznīcas bija ļoti saprotoša, zinoša sākotnējā pārdevēja, ko īpašnieki paaugstināja par veikala vadītāju. Dāņi ražoja lieliskus commando stila mežazābakus, bet iepriekšējie atlasītāji nebija attapušies nr. 47 ievest. EccoDāma manējos atveda pa tiešo no nākamā sūtījuma atlases Kopenhāgenā, tuirklāt -- savā rokas bagāžā: biju par tādu servisu gan pozitīvi pārsteigts, gan lieliski darbam apbruņots. Pēc neilga laika paziņas no tolaik turīgas spēka struktūras pažēlojās, ka nevarot večiem labus zābakus atrast, -- satikāmies, nodemonstrēju savējos un ieteicu šarmanto Eccodāmu, kam nu tika pasūtījums, kas pārsniedza 200 pārus... -- labiem darbiem taču ir jāatmaksājas.
"Service-minded" profesionāļu kategorija apkalpos, pakalpos bez pārspīlējumiem -- ne pārāk šerpi vai vienaldzīgi, ne lišķīgi. Cerams, ka krīzeslaiks tiem tādiem pārdevējiem ļaus izdzīvot labāk nekā brutālajiem.

Patiesībā jau viss ir ļoti vienkārši, dzīvē viss nāk atpakaļ, gan labais, gan sliktais. Es dažreiz brīnos, cik daudzi cilvēki to nesaprot.

Darīt savu darbu labi, bet bez pārspīlējumiem - tā ir liela prasme.

Kur tomēr ir darīšana ar klientiem ,butu jāizvēlas cilvēks kam padodas labi komunicēties ar cilvēkiem .Ir cilvēki ,kurus var ielaist ražosanas cehā un viņi labi un perfekti izdarīs savu darbu ,bet komunikācijas spējas viņiem nav diez ko augstas ,tā pat viņi nekad neauklēsies ne ar vienu .Domāju kad komunikācijas spējas pamatā ir ieliktas šūpolī ,bet nu daudz ,kas atkarīgs no tā kādā vidē un sabiedrībā uzturies .   

Pat tad ja cilvēks ir īstajā vietā viņa resursi ir tieši tik cik ir un pēc aptuveni 10 tūkstošā klienta, kurš jāapkalpo pāris sekunžu laikā ,jebkurš paliks kaut kas līdzīgs robotam, lai cik ļoti mīlētu savu dabu. Piedodiet, bet visiem emociju nepietiek.Ja gribat pārbaudīt, pamēģiniet paši    Turklāt meitenes Drogās - jā, reizēm nogurušas, jā, vienaldzīgas uz vakara pusi, bet nekad nav nelaipnas... Nu man vismaz nav gadījīes.
Drīzāk man pustukšā Azur Rimi lielveikalā pārsteidza 1 kasiere, kurai es biju tikai 1 no 3 apmeklētājiem rindā un pasniedzot naudu, kurā liels lērums gan bija melnās monētas, viņa man pašai lika tās skaitīt un nosaukt summu, jo viņai sīknaudu skaitīt neesot pienākums- tā arī pateica      Tas bija ne pat aizvainojoši, cik pārsteidzoši   

Un vēl- ir atšķirība starp mazo bodīšu pārdevējiem, kuriem labi ja 10 -20 pērkoši klienti dienā, tāpēc sanāk vairāk laika veltīt uzmanību pircējam, un mārketiem, kur tie paši 10-20 jāapkalpo 5 minūtēs.Gan te, gan ārzemēs.Nedomāju, ka paši būtu pārlaimīgi atrazdamies rindā, kurā to pašu Drogu vai Rimi veikalu kasieres sāktu ar katru `miļi aprunāties par skaistu laiku vai sadzīvi         

Dzimumzīmīt, nevajag jau visu uztvert burtiski. Protams, ka arī ārzemēs lielveikalu kasieri nerunājas ar klientiem. Te ir runa par cilvēka piemērotību vai nepiemērotību konkrētam darbam, tāpēc ļoti piekrītu baltrozei. Kaut gan saprotu arī to, ka šajos apstākļos cilvēks ir gatavs darīt jebkādu darbu, lai tikai kaut ko nopelnītu, tāpēc tieši starp tām lielveikalu kasierēm ir daudz tādu, kuras nav savā īstajā vietā, bet ir spiestas šo darbu darīt. Un to ļoti var pamanīt. Bet es jau nevienu nenosodu, vienkārši izsaku savas pārdomas    

Man ar par Drogām vislabākās atsauksmes. Smukiņas meitenes, visas preces glīti saliek maisiņos... Paldies! :)

Drogu Rīgā vien ir vairāki desmiti, es runāju par tām, kurās parasti iepērkos savas mājas tuvumā.

Tas bija sen ,bet pati esmu stradajusi par pārdevēju varu pateikt ,kad tas darbs ir intresants ,bet ir jāmāk pieņemt pircējus kādi ir ,jo pircējam ir vienmēr taisniba .
Tai laikā bija arī ’’ sūdzību un ierosinājuma grāmata " ,kur par sūdzības gadījumā arī noņēma prēmiju .   

=>junona2
Tā ir, ļoti daudzās vietās strādā cilvēki, kas nav piemēroti... Un parasti tās bija vietas, kur dēļ algas un apstākļiem konkurentu rindas pie durvīm negrūstījās. Tagad dēļ krīzes gan ir iespēja paņemt labāko no labākā, bet... kā jau teicu cilvēka resursi ir tik, cik ir un turklāt šajos laikos darbiniekam jāstrādā dubultā, un kad jau iet pārslodze, diezvai objektīvi var novērtēt, cik tas cilvēks piemērots vai nepiemērots.Mēs jau to neredzam, jo ieejot veikalā pēc darba vai brīvdienās, pašas esam kaut cik "atgājušas" no darba ritma.Skaidrs, ka gribās to laipno " labdien" + smaidu! Bet cilvēciņš kasē stundas 12 nonstopā! ... Tāpēc, ja nesaņemu to pienākošos "laipnības paketi" , tad reizēm sāku pirmā un visai bieži no " robota" saņemu pretī arī sirsnīgu smaidu +atbildi   

Nu es jau nerunāju par "pienākošos laipnības paketi", es varu arī iztikt bez tās    Šī jau tāda vairāk vispārināta diskusija. Un man pašai ir bijis gadījums, kad trolejbusā kāda briesmīgi neapmierināta un kašķīga sieviete, grūstījās un lamājās, ka es it kā stāvot viņai ceļā. Es pasmaidīju un novēlēju viņai jauku dienu, un viņa burtiski aizlaidās tālāk no manis. Tas laikam bija enerģētiskā vampīrisma gadījums.

tā arī nesapratu kur te ir kāda sakarība pārdevējai ar varas kāri ?????    mana pārliecība ir tāda, ka varas kāres alkstošie cilvēki ir tie kurus ikdienā kāds cits nospiež pazemo un tad viņi kautkādā veidā grib sev pašvērtējumu pacelt un izliek to savu negāciju uz citiem pilnīgi nesaistītiem dalībniekiem...

mocca, mēs kā vienmēr esam novirzījušies no sākotnējās tēmas    

Bet manuprāt ne tai sliktākajā veidā      

ir tāds labs teiciens:"kakaja pipetka ņemečtajet staķ kļizmoi"   ..tad nu katrs sava amata ietvaros demonstrē, ko var   

Tā ir elementāra cieņa pret cilvēku. Bez jebkādas sazvērestības teorijas.

man bieži gadījies, ka kautko jābildē un tipa sargs / garderobiste / apkopēja vienīgais cilvēks pie gorizonta, kuram varētu pajautāt, vai drīkst. es zolīds bez gala, bet primāri man tas, ka to bildi man samērā vajag. tad nu novērots - ir pilsoņi, kuri atļaus, ja pajautāsi, ir, kas TIK svarīgu jautājumu nejaudās izlemt un ir tādi, kuri zemāki par zāli un mušu no deguna nenotrauks, tak tiem nevaig jautāt. bildēšu - izliksies, ka normaļoks vai, ka neredz, palūgšu atļauju, sajutīsies garā stipri un pirmoreiz mūžā sajutīsies tiesīgi ko aizliegt / neatļaut un SHITādu izdevību nelaidīs garām.    kā šodien atceros - kad biju akadēmiķis, reiz aizmirsu caurlaidi (kolchoznieku namā ieviesa pēc gadījuma, kad 1 piromāns bija ielavījies un pielaidis uguni). 4 gadus katru dienu nāku un rādu to caurlaidi (a mani ta grūti nepamanīt vai neatcerēties) - figu - dabūju skriet pakaļ.