Haijama, šitas virziens domāšanā, atkal ir tikai vilinošais mēginājums ar augstāku varu izskaidrot līdz šim neizskaidroto! Tas, ka šodien nezinām šīs sakārtotības iemeslus un visas likumsakarības, nav pamats atkal piesaukt augstāku varu un saprātu!

Dažiem vieglāk dzīvot, ja tic akli, nav pašam daudz jādomā, tikai jāizpilda. Daži mētājas pa savām domām un jauno informācijas gūzmu un mēģina kaut ko izmudžināt priekš sevis. Bet, vienalga, man sanāk, ka ikviens kaut kam tic...    

martini, Tu atkal nelasi, ko es uzrakstīju. par neizskaidroto tur nav ne vārda. jebkas izskaidrotais (!) un atklātais (!) apliecina saprātu.

pārak daudz domājot var sajukt prātā   ... piemēram, padomājiet, kur beidzas visums... kosmosā ir beigas???    

Vai mēs redzam un dzirdam visu, kas ir ap mums patiesībā?   Un tā bezgalīgi...    

brīžiem liekas, ka mani kāds kā tādu lelli aiz aukliņām rausta?   kapēc es izvēlos tieši to, vai ne ko citu???    
brrrr... murgs   

Haijama, nevis apliecina saprātu, bet būtu labi izskaidrojams, piesaucot augstāku saprātu, kamēr nav labāka skaidrojuma!    

Jā, bet vai te atkal nesanāk, ka tas ir tikai cilvēks, kas visvarenais un izskaidrot spējīgais? Pret citu noliegums?

martini, ar Tevi nav vērts diskutēt.
izstājos.

Roze, kamēr neviena gudrāka tuvumā nav, kam paprasīt, cilvēkam jāmēģina iztikt ar paša skaidrojumu... Kā nu māk, tā skaidro. Ja negribas rakties un skaidrot, var meditēt un gaidīt, kamēr augstākais saprāts pats stādīsies priekšā un izskaidros.   

   bet, varbūt, Tu nevēlies neko citu saskatīt kā tikai cilvēka skaidrojumu. Vienīgo pareizo.
jā, es arī izstājos.

Atliek vien cerēt, ka pie Paradīzes vai Elles vārtiem viss taps skaidrs..un tad vai nu dabūsi pērienu, vai noglaudīs galviņu un iedos spārnus      

Nu, mīlīši, es nupat no kolēģes uzzināju, ka man ir melna dvēsele, tāpēc steigšus jāmetas uz tuvāko pareizticīgo baznīcu un jāattīrās, jāiestājas draudzē, jākristās un sazin kas vēl jādara. Slinkums visus ieteikumus uzrakstīt. Kā viņa nonāca pie tāda secinājuma? Paskatījās uz vaska sveci (parasto, ne baznīcas), kura man deg uz otra galda, ieraudzīja, ka vasks notecējis, un svecei turpinot kust, notecējums kā tādi ragi palicis. Secinājums skaidrs, tā svece deg tikai tad, ja sveces dedzinātājam ir melna dvēsele. Un tas man tika pasniegts ar visdziļāko pārliecību par viņas pilnīgo un negrozāmo taisnību.

   lai dies’ nogrābstās   

Taida, esi nu mierīga Tā svece deg, ja telpā gadījies caurvējš. A varbūt tā vienkārši stāv nedaudz ieslīpi
Melno dvēseļu eksperti takš visu balsta uz savu personīgo pieredzi.

Jezus Marija, Taida, tev klosterī uzreiz jau iestāties nepiedāvāja? Varbū kāro uz tavu štata vietu    

      atliek tikai likt viņai virsū porču      ..nezinu- tur sadrupināt nogrieztos nagus, 3 reiz pietupties.uttt         un pašai viņai būs melna dvēsele   

   Nevis negribu saskatīt, es teiktu - neredzu pietiekoša pamata sākt ticēt kaut kādiem augstākiem spēkiem un radītājiem. Ar augstākiem spēkiem var ērti izskaidrot jebko, bet tas vēl nepierāda to eksistenci. Varētu vēl pieņemt, ka dzīvība uz Zemes ir kādas augstu attīstītas citplanētiešu civilizācijas eksperiments, bet tam nav nekāda sakara ar ticību un reliģiju. Ar laiku izskaidrojam arvien vairāk un tie pārdabiskie augstākie spēki atkāpjas arvien tālāk telpā, laikā vai dziļāk mikropasaulē. Neredzu nekādas vajadzības pēc pārdabiskiem un mistiskiem skaidrojumiem lietām, kuras vēl neesam izpratuši.

kāda mistika? kādi pārdabiskie spēki?
viss ir tik dabiski un pa īstam - visa pasaule ir ļoti pārdomāti un saprātīgi izveidota. pilnīgi nekādu mistisku skaidrojumu, tikai ļaušanās loģiskam secinājumam.

Nē, meitenes, klosterī stāties nelika, atzina par nederīgu esam. Bet par to dvēseles glābšanu, viņa te viesiem mācas virsū, uzskata to par savu misiju. Turklāt to varot izdarīt tikai pareizticīgo baznīcā, citas ir tikai pagānus apvienojušas. Kā viņa man paskaidroja pareizticība, tas nozīmē pareizi ticēt. Jāsaka, godīgi, ka man viņas teksts apnika, es iedevu viņai vajadzīgo kopiju, un pateicu, ka esmu luterāne, ticību mainīt nedomāju, lai ir tik laipna, un liekas mierā. Tad viņa acīm zvērojot, pravietiskā balsī man paziņoja, ka es savu dvēseli vairs neizglābšot, un noteikti cepināšos ellē. Man sanāca smiekli, un es neapdomīgi izmetu: tad jau blakus katlos karsēsimies. Viņa kā dzelta izmetās no mana kabineta, un tagad, ja iznāk iestādē sagadīties vienuviet, sakrusto rokas uz krūtīm, plaukstas novietojot uz pleciem, noliec galvu un ar iespējami lielu līkumu ātri, ātri, tipina man garām.