pareiz zivuc,
nav ko diskutēt, jo sāpīgi atzīt, ka gadsimtiem baznīca ir maldinājusi un pakļāvusi tautas, pat valstis.
Jā, ir Bībelē respektējamas lietas, tie paši baušļi, kuri pazīstami jau krietni pirms Kristus un daudz lielākā skaitā. Turpretī, tur ir daudz noliegumu. Kur paliek filosofijas nolieguma noliegums /nekad nesaki nekad/?
Jocīgi dzirdēt, ka vienīgās pareizās ģimenes ar nesamīdītajām ģimeniskajām vērtībām mājo Eiropā un to vēsturiski kolonizētajās valstīs. Jocīgi, ka Ķīnā, Indijā, (gandrīz puse no pasaules iedzīvotājiem) dzīvo nezinot, kas ir ģimeneniskās vērtības. Kur nu vēl Āfrika, Arābu pussala.
Nez kā mēs esam izdzīvojuši vēsturiskā vidē, kurā par ģimeniskajām vērtībām uzzināja tikai 12.-13. gadsimtā? Palasot folkloru, mēs uzzinām par cilvēciskajām vērtībām, kā labestība, tikumiskums, izpalīdzība, cieņa, mīlestība vienam pret otru, cieņa pret vecākiem, nez kā mūsu senči varēja zināt par labā un ļaunā pretstatiem kā par saulgriežiem līdz brīdim, kāmēr tas netika sasaistīts ar baznīcu?
Satrauc fakts, ja cilvēks vienīgo ģimenisko vērtību saskata ticībā dievam... ja nu vienīgi ticība ir ģimenes vietā.
0
0