Smaidiņš Vilovai. Un Klasikai arī taisnība. Protams, pienāk brīdis, kad bērni mūs pāraug. Kad to ar gandarījumu pamanām. Būtu jau visai dīvaini un skumji, ja tā nenotiktu.

nez, cik šobrīd stelles varētu maksāt? varētu kādu pārīti noandelēt...
varbūt tiešām tos papīrīšus mantojumā atstāt?...

"mazbērni ir dieva dota dāvana par to, ka esam bijuši vecāki" (arī uzraksts kaut kur)
   
palasījos šeit... vairāk gan pa diagonāli - no kreisās augšējās malas uz labo apakšējo un otrādi...
Viena lieta griež ausī, acī un citur - "kā audzinām... jāaudzina... izaudzināt... jāaudzina... "   
Tāpēc nez kuro reizi atkārtojos:
takš beigsim reiz mocīt savus bērnus, beigsim a u d z i n ā t ... - vienkārši būsim kopā, dzīvosim kopā, mīlēsim

es nopirku par 50Ls. jacexs, vai Tev nav kādi lieki steļļu piederumi?

Jacek, uz priekšu! Es uzreiz piesakos uz vienām   , jo manas vecmāmiņas stelles palika vecajās lauku mājās, kad biju vēl maza meitene.

pa 50 es pat malku netirgoju. es vispār nesaprotu to ciparu. kur nu vēl par lielajām stellēm...
ta nu gan mantojums sanāks...

A kāpēc jātirgo??? Atstāj stelles mantojumā.

Pareizi, piektdieni, bērnus vajag lutināt, tad no tiem izaug īsti razbainieki...    
Nav jau zem audzināšanas jāsaprot uzraudzība ar siksnu rokā. Bet nedrīkst arī bērns augot iedomāties, ka ir pasaules naba. Kāds pedagogs kaut kur bija teicis, ka bērniem ir jābūt mūsu dzīves centram, tikai nedrīkst viņiem pašiem ļaut to pamanīt.   

man jau šķiet,ka šeit vairāk tāda atrakstīšanās par tēmu notiek.
Foršiem vecākiem ir forši bērni.
Un tādi,manuprāt,šeit lielākā daļa       

Piektdieni, bet kā tajā gadījumā, kad ar vārdu "audzināt" tieši to kopā būšanu, mīlēšanu un dzīvošanu saprotu? Un "audzināt" lietoju, lai īsāk uzrakstīt? Neredzu pretrunu. Protams, ka nav runa par didaktisku piļīšanu.

A vot, Anit, tieši tā Savukārt... nez, kurā bezprizorņiku patversmē līdz savu trīs gadu vecumam dzīvojis viens otrs, kurš "lielākajā daļā" neierakstās, joprojām nav skaidrs. Ar taču tomēr laikam vecāki labu gribējuši un centušies. A rezultātā- sū uz puļķīša...

gēni pārdzimstot 3. paaudzē... manc tā skatās, ka kaukas neštimmm. jāgaida nākamie, kam stelles vaidzēs. vai ta tiešām pašam ar stādmaterialu atkal būs jāexperimentē...    

Man šķiet, ka tie kam ir bērni ir arī nodarbojušies ar sevis audzināšanu.   
Kā mantojumu? Būtu jau labi, ja sanāktu arī ko materiālu atstāt...    Visticamāk, ka redzējumu, kā cilvēki dzīvo, ka gadās visādi, ka ne mamma ne tēvs nav ideāli un soļošanu cauri ikdienai, vai patīk un gribās vai nē.Viss atkarīgs, ko pats dari. Interesanti ir pavērot kāda viņiem veidojas attieksme pret dažādām lietām, cilvēkiem, rīcībām,kāds personīgais domu gājiens. Es nepiekrītu, ka vienmēr vecmāmiņas tās mīļākās, pie mums tas nav novērots, drīzāk pretēji. Mums nav striktā audzināšana caur aizliegumiem un komandēšanu un tāpēc arī kopā ir labi.

nu vienas pašas stelles būs nekam nevajadzīgs mantojums, viņām klāt būtu nepieciešama prasme ar tām rīkoties

   kur tev sanāk īsāk, Citazuze?
Protams, nav stāsts ne par didaktisku ne nedidaktisku piļīšanu.
Stāsts drīzāk par izpratni, ka blakus ir Cilvēks. Vēl mazs, bet Cilvēks.
Cilvēks, ar kuru kopā augam. Abi.
Un ja gribam lietot to vārdu "audzināšana", tad vēl jāpadomā, kurš kuru?
   

Buča Piektdienim! Patiesībā jau mēs domājam stipri līdzīgi :)

jā es arī brīžiem domāju, kurš kuru    

... :)) nez kas mani audzina jā jau sen atsevišķi dzīvojam..:)??   

   tāpēc Tu esi tāds galīgi izlaidies.