Neonam paldies par komplimentu.
To, ka diskusijas pēc manis teiktā bieži vien apsīkst, esmu pamanījusi, centīšos kaut ko darīt lietas labā, lai tā nebūtu...
Vēl par tēmu gribēju teikt...
Drīkst?
Pēc izjūtām, kas cilvēku pārņem, kad viņu salīdzina ar kādu citu, ir līdzīgas izjūtas, kad cilvēku sarunā nosauc ne viņa vārdā. Atcerieties kādu situāciju, kad mazpazīstams cilvēks vēršas pie jums un jūs labprāt gribētu ar viņu runāt, bet viņš jūs visu laiku sauc par Jāni/Annu... Zemapziņā rodas tā pati sajūta: mani salīdzina!!!! Kaut gan mēs saprotam, ka tas ir pārpratums, vienalga tas ir bezgala nepatīkami.
Kad man to apsakaidroja profesionāļi, es, apzinoties savu īso atmiņu, kritu panikā. Kā iegaumēt 10-12 vārdus, kad iepazīstināšanas laikā vienkārši nevar paspēt to visu piefiksēt??!!!
Bet vajag!!!!
Man ir baigi grūti. Kā ar šo problēmu tiekat galā jūs? Varbūt jums ir kādas idejas kā to labāk izdarīt?