Es esmu garāka par ļoti daudzām citām sievietēm un man ir puķu dārzs.         

Kas vēl grib palielīties ar atšķirīgo?   

Es esmu maza sieviete,ar neordināru domāšanas veidu... laba atmiņa ,atceros vārdus,dzimšanas dienas,pārzinu horoskopus...

jā, un Tev niks savādāks kā man   

Es jau labu laiku esmu vienaldzīga pret citu domām par mani (arī tad, ja mani ar kādu salīdzina), jo es pati zinu savu vērtību. Protams, man vienmēr būs cilvēki, kuru domas man ir svarīgas, bet visā visumā mani neietekmē ne salīdzinājumi, ne negatīvs vērtējums. Par pozitīvu vienmēr ir prieks    Visiem tāpat nevar patikt    Bet ja man būtu jāraksturo sevi dažos vārdos, tad es citētu Karlsonu - esmu skaista, varen gudra, pietiekami apaļīga savos labākajos gados    

jā,rozīt,bet abas rozes.   ..junona... es ar apaļīga    

   a, propellers jums ir?   

nu ko tu ,olita,,a propellers izies no ierindas... kritīšu lejā... kā tā zeme norībēs   

Padomāju, cik daudz katram nozīmē izrādīt, it kā, atšķirīgo... Vai nav tā kā tai dziesmā - es jau neesmu tāds kā visi citi, citi, kas pa krogiem klenderē...

Jo daram pārsvarā visu to pašu ko citi, bet nez kāpēc sajūtamies īpaši...       

izlasiet grāmatu"Sarunas ar Dāvidu"-autors Naums Nadeždins.
Tad sapratīsiet vai vajag dzīvē būt izlēcējam un vai no tā ir kāds labums.Jauku lasīšanu... :)

Āmen    

... kamēr grāmata nav izlasīta,atļaušos piebilst-ar propelleriem būtu forši,tad es nolaistos lejā tikai "’miera ostās"’   

   kamēr neesmu iemācījies lasīt, atļaušos pavaicāt - kas īsti ir izlēcējs?
varbūt šis bildē?

Ja izlecēju "" pēc būtības"" iegrožos, viņš tak iznīks... prātā sajuks   . Vispār jau vārds izlecējs man saistās tikai ar kādu pastulbu, skaļu dižošanos. Galīgi nesaistu to ar kāda sava talanta padarīšanu redzamu citiem.
Šādu grāmatu neesmu lasījusi.

Jā,cilvēka spējas un talantus visi pamanīs tā pat... Bet ja nav šos spēju,tad jāizlec un jākrīt acīs,pie tam sistemātiski,lai par tevi,nedod Dievs, neaizmirst. Tā diemžēl ir.

Ir jau arī stāsts par pieticību, ka tā grezno. Man šķiet, ka lielās devās tomēr tā neder. Ja jau ir kas dabas dots, kas atšķirīgs un ko var iznest, tad tas jādara. Kaut vai piemēram, laba balss, prasme dzeju rakstīt, gleznot... Noslēpt to, lai it kā neizlektu... nedomāju, ka forši.

Roze3! > Ar pieticības iedvešanu citiem mērķtiecīgi un tikpat liekulīgi nodarbojas ārēji dažādās, saturiski līdzīgās kristiešu konseijas, bet -- protams, ne tikai tās... Ja talants vai spējas kādam ir, to ierobežošana, maksimizējot/izspīlējot kautrību/pieticību, agri vai vēlu būs izdevīga kādam mazspējīgākam, mazāk talantīgam, mazāk gudram, -- toties, ja ar pietīcības trūkumu saslims ambiciozs pamuļķītis, netalants, tas allaž centīsies citus klusināt, lai pats taio klusumā izceltos. Tiešām mudināšana uz pieticību nevietā ir ļoti neforša būšana, -- vismaz liekulīga, divkosīga.

Par Pelēkajiem kardināliem neko neesat dzirdējuši?    Nerdzami, bet pilnīgi visu kontrolē! :) Tā ka viss nav tik viennozīmīgi...    

klasika40... man sanāk tā, ka ziņu var aiznes tas, kam dabas dots talants būt līderim, oratoram... Jā, var šo to uztrenēt, bet tāpat tas pamanāms. Un ir, kas var riktīgi labi izštukot, sashēmot, paredzēt... bet nevar un pat nedrīkst ziņu nest.    /nothing special, piemēram/

Kad Čingizam Aitmatovam jautāja, kā tur ar tiem 99% darba un vienu procentu talanta, šis atbildēja kā īsti vieds austrumaziātu bajs: dod nest išakam/ēzelim nastu, cik vien gribi, išaks kā lakstīgala dziedāt nesāks.

... sorry: autrumu/vidusaziatu bajs...