roz, arī tagad ir "iekalšana"... ja nav loģiskās domāšanas... un es nerunāju par ideoloģijas pārņemšanu:)tas gan būtu smieklīgi-sākt mācīt PSKP vēsturi    es runāju par PAMATSISTēMU!

un tomēr piekrītu,ka ir jābūt pamatzināšanām gan fizikā, gan ķīmijā... nekad sīks 6.klases krjupis nespēs izvērtēt, vai pēc vidusskolas negribēs iet mācīties mediķos... lai arī cik tie priekšmeti liktos "apgrūtinoši"... tas taču arī ir skolas uzdevums Nr.1-iemācīt pārvarēt grūtības,sagatavot to mazo cilvēciņu lielajai dzīvei,kurā pārsvarā viss jāiegūst ar pūlēm,ar sevis piespiešanu darīt to,ko negribas,bet vajag.
OBLIGĀTI nepieciešama darbaudzināšana!!! Nezinu,vai jums tāpat bija, bet vidusskolā 9.,10.klasē viena diena nedēļā bija profesionālās izglītības diena..smieklīgi jau: tikai 3 "profesijas"-slimnīca,veikals un... re,aizmirsu!..bet bija vēl trešais variants. Šajā laikā es sapratu,ka NEVĒLOS būt medicīnas darbinieks! Bet tā pieredze bija izcila! Zinu,kā izskatās operāciju zālē asiņaini tamponi, nopuvušas kājas un lauzti locekļi. Šīberu nešana un sienu beršana. 2 gadus!!! TAS NODER!

Zinu, ka ir tieši fiziskais rūdījums no svara... Priecājos ka mans puika pēc 10 Rīgā asfalta lējēju brigādē šncēja pie karstā asfalta līdzināšanas... ar visu savu astmu... Fiziskais rūdījums ir laba lieta, ja tas ir pakāpenisks (no mazotnes)... Bet ja pagalma jefiņš kas neko smagāku par datoa peli nav cilājis iedomājas sevi apliecināt baļķus cilājot - rezultāts ir bēdīgs... Tādēļ jau tie vecāki ir vajadzīgi, lai bērnam arī fizisko attīstību palīdzētu veidot...

lindovna, bet man bija celtniecībā jāšancē :DDD Kaut kur uz Mēness ielas pretī parkam stāv tā māja, kur esmu pūzdama, elzdama būvgružus mēzusi un logus krāsojusi :DDD Vienīgais pozitīvais no tā ir tas, ka nāca apziņa, ko es NOTEIKTI VAIRS NEKAD NEGRIBU DAR’’IT!

Jā, lindovna jāsāk mācīties būtu ar savas GRIBAS trennēšanu un piespiešanu... nevis - es negribu...

Zivuci, arī tas ir vajadzīgs, lai konkrēti zinātu KO GRIB vai KO NOTEIKTI NEGRIB...

zini, ixxīt, 11.klasē uzrakstīju fizikas učukam garu vēstuli, lai liek mani mierā, ka es NEKAD MŪŽĀ neķeršos klāt fizikai, ka man tas dzīvē nekad nebūs vajadzīgs, ka esmu absolūti netehnisks cilvēks, māāāāksliniece... Pēc dažiem gadiem mēs ar fizikas učuku, to pašu, kurš man lika žēlastības 3niekus, satikāmies RTU iestājeksāmenos. Abi sēdējām uzņemšanas KOMISIJĀ pie viena galda    

Savādi, kā kādreiz iegrozās dzīve...

Man patika skolā kad bija jābrauc uz kolhoziem vākt ražu. Vispār visa mūsu klase pazņojumu, ka rīt nebūs studas bet brauksiet vākt kartupeļus uztvēra ar gavilēm. Nevar teikt, ka tur strādājām mēli izkāruši, bet savu darbu padarījām. Tikai tā var saprast no kurienes veikalā nāk tas produkts un kāda tam vērtība. Pie viena sprotam vai es to nākotnē gribu vai nē.

Zinu kā tas ir... Sakostiem zobiem (brīžam) mācījos bioloģiju (kaut jau vidusskolas laikā strādāju slimnīcā) un medicīna ir mans hobijs... Kad beidzu skolu Fizioloģijas grāmatu ar slaidu loku metu kakta un mammai paziņoju - nekad vairs neķeršos tai klāt...
Pēc 12 gadiem iesniedzu dokumentus medicīnas institūtā un no pagraba vilku laukā bioloģijas grāmatu, lai sagatavotos iestājeksāmenam... Tad gan mammucis smējās vēderu turēdams... Kad izlasīju grāmatu, sapratu, ka viss būs o.k., jo skolotaja bija PRASĪGA... Nokārtoju uz 9, kaut padomju atzīme bija tikai 4...

   jāāa, burkānu vākšana pa dubļiem- superrrr... tāda jautrība vairāk nav bijusi   

Snikes, kā lai nepatīk, mēs bietes rāvām un griezām kā traki, jo naudu pelnījām ekskursijai...    

Panter, un kartupeļi Mārupē, kur zāle līdz viduklim... Tiešām super...    

   ehh, nekāda vaina..vismaz par cilvēku esmu izaugusi      
ir arī bietes kaplētas..viskautkas..tādas atmiņas   

Pantera un TĀDAS bildes no LOTOSA vienībām... Bij taču labi laiki...       

         
šausmas, kautkā sajutos baisi sena   

Teķī kad mācījos veselu mēnesi Kārsavā kolhozā nodzīvojām. Protams beigās piegriezās, bet tā kā bijām pirmais kurs tad labi varēja iepazīt kurš uz ko ir spējīgs. Un kā beigās pierādījās, leilākie loderi kolhozā tā arī nepabeidza teķi.

man noteikti vissmieklīgāk - ravēt dilles, kuru tur nav, metru garās usnēs         
bet veselu mēnesi vasarā nodzīvot kaut kādas mistiskas lauku skolas klasītēs bija jautri... vēl tagad,braucot garām tai bijušajai padomju saimniecībai, man ir siltas atmiņas:)

tieši tā - ir jāiziet cauri daudz kam,lai saprastu, ko NEGRIBU... bet tas ir jāizdara!!!!!!!

zivuc, tavs piemērs bija kā naglai uz galvas... un,ixxi,tavējais ar..:) esmu vilkusi ārā vēsturiskās gramatikas un dialektoloģijas materiālus ka grab... un strēbusi savu piespļauto putru         un ne jau tur vien...

un vispār - šo diskusiju visā pilnībā vajadzētu pārsūtīt izglītības ministijai! ... tikai - tas jau tapat neko nedos...       

Pedagoģiskajos centienos vejadzigi praktiskie izmēģinājumi... Ļoti pamācoši noskaidrot ne tikai to, ko negribi un ko gribi, bet arī -- kāpēc/kādēļ negribi: pa-ma-to-ju-mu. Pamatojuma atrašana ir domāšana. Tagadējie budžeta īsinātāji tīksminās par savstarpējo partiju spaidīšanos, kurš kuru kā politiski pazemos, bet -- nu jau vesels bars šorīt medijos gandrīz vai kliedz: ar ko valsts pelnīs, gribam redzēt, dzirdēt saprast. Vakar laikam 100. pantā Rungainis ar Ventspils augstskolas Dimu, ko rudenī cietumā lika, runājās par gaidāmo/paredzamo nākotni: Dima teica -- jābankrotē un jāsāk no jauna, šobrīd mums aizdod, lai aizdevēji pelnītu, bet mēs -- neattīstītos... Viss tas pats, ko mēs te sen pirms mēneša jau savos kaktos izrunājuši... Un būs te bezdarbs visā latvju pagastā virs 20 pročiem, jo šobrīd konstruktīvisma nekāda, tikai griešana un īsināšana...

Izglītības ministrija... Khmmmmmmmm...                nesen lasīju vēstuli adresētu tipogrāfijām no izglītības ministrijas - par grāmatām un PVN likmi uz tām... ziniet - esmu šokā par to cilvēku neizglītotību... Domāju šo diskusiju viņi ar nesaprastu... Bet var jau būt tur ir izņēmumi - tieši diskusiju un forumu referenti   

Lindovn! Ja ministrija šo izlasītu, iedomīgi/augstprātīgi uzšķaudītu un vīpsnātu! Turienietes māk un grib tikai savas domas no augšas uz leju nolaist. Bezceris. Jāgaida valsts bankrots, kaut, kā parasti, cietīs visi mazie. Lauku tantuki vakar bija dusmīgi uz Rungaini, kas atkārtoja, ka mums mūsdienīgas lauksaimniecības nav, bet -- kā tie tantuki negrib saprast, ka Latvijas ražojošajā lauksaimniecībā vidēji ir 4 slaucamas govis, tioties pat igauņiem -- vidēji 67! Bāleliņi sevī iemīlējušies, bāleliņiem pienākas, - cietēju neapkarotā sindroma sekas.