Panter, nu gluži nevainosim smadzeņu trūkumu... Ir lietas, kuras ir JĀMĀK iemācīt... Ir jāmāk parādīt līdzības, kopsakarības, lai bērns vieglāk saprastu... Tur ir nedaudz vajadzīga patikšana uz savu priekšmetu un gribēšana iemācīt (ja bērns uzreiz to nesaprot).

Sakars ar smadzenēm ir - bet vai pietika vai nepietika pelēkās vielas, gan sakara nav...    

Ir, ir. Ir ļoti daudz foršu vecāku, gudru, attīstītu bērnu. Ir daudz tādu ļaužu, kuri par savējiem tur rūpi. Un, man šķiet, tas ir tikai pareizi un normāli. Un, man šķiet, šie vecāki to arī uztver kā pašu par sevi saprotami. Un neiet publiski īdēt, ka lūk skola ne to un skolotājs ne šito...

>ixxi
Visiem visu nevar iemācīt(t.i. iemācīt jau var,bet rezultāts nebūs balstīts uz izpratni). Ir cilvēki kam labāk padodās eksaktās zinātnes,ir kuriem humanitārās,tāpēc nevajag censties mācīt lāci braukt ar velosipēdu...     Ne velti notiek iedalīšana pa mācību novirzieniem.

Nu žēl ka tik maz ir to vecāku, kuri mēģina audzināt kvalitatīvi argumentējot...
Starp citu ir jau arī patīkami momenti...
Pāris nedēļas atpakaļ nācās aizvest savu krustmeitu uz dejošanu (kura mēnesī vecākiem izmaksā 10.-Ls) + tērps 20.Ls kamēr izaugs no tā... Un ko ieraudzīju... kas atveda savus mazuļus - nu ne tikai māmiņas un vecmāmiņas, bet arī 4 tēti regulāri vadā savus mantiniekus...     Atkal bērnam ir pienākums caur izpriecu darīt kaut ko grib vai negrib...

Matador, un tas ir muļķīgi, jo pamatus tomēr būtu labi pacensties visiem mācīt...

Nu nav jau gan tā, ka vienmēr cilvēki vai nu var vai nevar iemācīties - man angļu valoda skolas laikā vienkārši nepadevās, augstskolā pie cita pasniedzēja, ar daudzpusējāku un modernāku mācīšanas metodi - vienkārši iemīļoju šo priekšmetu un arī iemācījos labi... Tā kā daudz kas atkarīgs arī no skolotājiem un diemžēl ne visi viņi ir labi...
Cik bieži viena skolotāja sēž savā skolā - iesūnojusi, bez jaunām zināšanām un drillē tik vienu un to pašu...

kā es ķīmiju apguvu. 5 gadi mokoša un neproduktīva darba ar atzīmēm no 2 līdz4. un tad es tiku vienas dullas vecmeitas nagos. un 2 mēnešos es peldēju ķīmijā kā zivs ūdenī. vēl ne pārāk sen paniekojos pa jelgavas akadēmiju. izrādās, tā paurī iedzītas zināšanas, ka nemācoties zem 8 nevar atzīmi iegūt.
tas par to, ka ir jābūt arī tam skolotājam, ne tikai uz darbu gājējam.

Pamati jau arī tiek iemācīti,bet jau vidusskolā ir iespēja izvēlēties un tas ir pareizi,jo tas jau ir būtībā pirmais posms,kad cilvēku sagatavo turpmākajam solim profesijas izvēles virzienā.
Neuzskatu,ka ir lietderīgi kādam kaut ko censties iemācīt,ja redzi,ka tas viņam turpmāk dzīvē diez vai būs vajadzīgs,jo intereses ir pavisam citas. Ja mēs visi visu prastu uztvert labi un izprasti,tad visi būtu ģēniji visās jomās. Es ,piemēram, fizmatos mācījos un nevaru sevi iedomāties humanitārā klasē,jo man tas neinteresēja,savukart algebru,ģeometriju,fiziku mācījos ar lielu prieku. Un arī manās turpmākajās darba gaitās pilnīgi pietiek ar pamatzināšanām literatūrā un latviešu valodā    

Jābūt arī tam skolotājam, ne tikai uz darbu gājējam (c)
Un jābūt arī tam skolniekam, tam studentam. Ne tikai gaiteņu grīdu slīpētājam.
Tad būs i zināšanas, i atestāts, diploms, i jēga no tā visa. I darbs. Uz prasmēm un zināšanām balstīts

Matador - Pantēra gan teiktu, ka Tev vienkārši trūka pelēkās vielas               

>kodmanja
Cilvēciskais faktors arī nekur nepazūd,tas tiesa,bet galvenais un noteicošais tomēr ir pats mācāmais un viņa, kā krievi saka "sklad uma"

>kodmanja
... varbūt sarunāsim,ka ļausim viņai pašai teikt to,ko viņa vēlās...    ,lai tad arī varu oponēt vai piekrist...

Doma saprotama un pareiza, tik sakiet kurā brīdī un kurš pateiks - šis ir un būs skolotājs... tas nav un nebūs skolotājs... Pie tam lai cik drūmi, bet to matemātiku, fiziku un ķīmiju kā vēlamo izvēlas aizvien mazāk skolnieku, kas ir par pamatu, ka fizikas skolotājus var pilsētā uz pirkstiem saskaitīt... Nav jau no kā izvēlēties TOS LABOS...

Kopsaucējam izglītībā pirmajos 10 gados tomēr vajadzētu būt -- ir lietas, kas ir vienkārši jādara: disciplīna, pašdisciplīna, koncentrēsanās. Tas neozīmē, ka ilgojos pēc tādām muļķībām kā pionieru ierindas skates... :)
Pārspīlēt ar uzcītību, paklausību vien -- arī par maz. Blakus jānāk arī kreativitātes atraisīšanai -- izdoma, iztēle + praktiski risinājumi. Ja plika reflektēšana, tad notiek kā notiek, -- meiteņi ar izcilībām beidz pamatskolas un videnes, bet pēc 10 gadiem sastopi to skolā slavināto teicamnieci vietēji bodē kā saimnieka lēti pirktu pārdevēju, -- ja mājas dzīve nav stimulējusi to, ko skola ir izspiedusi, rezults tomēr no nulles netāls.

Nu nezinu - domāju , ja man būtu bijusi latviešu valodas skolotāja tik pat labi cik matemātikas, tad es nebūtu superīga tikai uz cipariem, bet arī garus romānveidīgus sacerējumus mācētu rakstīt... Redz kā piemērs - mans mazais brālis nodarbojas ar karatē... bet tikai nesen mamma uzzinājusi, ka dejošanas skolotāja tik azartiski un prasmīgi mācējusi ielikt patiku pret deju, ka tagad mūsu mazais kauslītis svaigi piedalījās arī deju konkursā... Tāpēc ar ir pasniedzēji, ko uzskata par guru savā sfērā...

>ixxi
Kļūdīties ,kā saka, ir tikai cilvēcīgi...    
Bet tāpēc arī ir vecāki,kuriem būtu jācenšās sekot līdzi savas atvases dzīves redzējumam,interesēm un skolas gaitām,lai saprast kurā brīdī tās ir slinkums, kurā atšķirīgas intereses un kurā neatbilstošs pedagogs...

>kodmanja
Nav ta kā pāragris spriest tikai dēļ divām lietām... Pasaulē ir tik daudz dažādu darbības un interešu virzienu,ka Tavam mazajām brālītim dzīves nepietiks.
Tu esi dzirdējusi par tādu lietu kā talanst... ? To tak Tu nenoliegsi,ka tāda parādība pastāv... Nu tad arī noteikta ievirze domāšanā arī ir uzskatāma par sava veida talantu...
Kāds labi skaidro,bet kāds labi dara. Nav visi vienādi.

Ixxi, katastrofāli jau trūkst elementāru ierindas inženieru, ne tikai skolotāju. Ļaušana izvēlēties virzienus pašiem škoļariem bija purbs, no kura ar lekšanu jālec ārā! Celtniecība un ceļu būve, arī sarežģīto mediķu gals pēdējos gados parāda eksaktās pamatziglītības krahu, -- ilgi būs jālabo. Kad ar labākajiem arhitektiem kopā ejam ciemos pie labākajiem būvniekiem, redzu tos strīdus, kurš ko nav mācējis un sapratis, un kāpēc... Viena daļa no eksaktajiem izvairās tādēļ, ka šobrīd un šodien nesaprot, -- rīt, parīt jau saprastu pēc skaidrošanas, bet ir aizmukts, ļauts aizmukt, ļauts pieņemt patstāvīgu lēmumu neatbilstošā vecumā, toties uz visu mūžu. Centīgākie, kas atklāj savus talantus ui, kā tagad mācās -- maina specializācijas jau pēc augstskolas un ķer palaistos vilcienus un, protams, publiski par to cenšas klusēt, bieži.

Un te nu nonākam pie iemācīšanās domāt nevis iezubrīt. Un tas jau ir sarežģītāk...