Sadzīves alkoholisms. Tam raksturīga gadījuma, epizodiska iedzeršana parasti svētkos, jubilejās vai īpašos gadījumos. Patiesībā, jau šai laikā pieaug izturība pret alkoholu (tolerance), tiek izdzerts arvien lielāks alkohola daudzums, līdz rodas tieksme pēc tā. Sadzīves alkoholisma gadījumā intoksikācijas gadījumā cilvēkam rodas aizsargreflekss - vemšana. Pierodot pie alkohola, šī reakcija izzūd, un, ja tā nerodas, lietojot pat lielas alkohola devas, tad jau ir izveidojies hronisks alkoholisms.
Hronisks alkoholisms attīstās, ja alkoholu lieto sistemātiski. Regulāri lietojot alkoholu, cilvēks pierod pie tā, veidojas tolerance un efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas alkohola devas. Ar laiku izveidojas nepārvarama tieksme (atkarība) pēc alkohola un pārtraucot dzeršanu parādās abstinences jeb paģiru sindroms. Alkoholismam izšķir 3 stadijas.
I jeb neirastēniskā stadija parasti rodas pēc 1-5 gadus ilgas sistemātiskas alkohola lietošanas (visbiežāk 21-25 gadu vecumā). Tā ilgst 1-3 gadus. Raksturīga ir tieksme pēc alkohola - tiek izmantotas un meklētas jebkuras iespējas iedzert. Ir pieradums pie lielām alkohola devām, kas neizsauc vemšanas aizsargrefleksu. Ir tieksme piedzerties līdz smagai reibuma pakāpei, bez tam sākas dzeršana vienatnē. Šai stadijā abstinence vēl nav radusies, un dzeršana neturpinās ilgāk par vienu dienu.
II jeb narkomānijas stadija parasti ilgst 4-6 gadus. Visi pirmās stadijas simptomi kļūst smagāki, šai stadijā ir maksimālā izturība pret alkoholu. Attīstās abstinences sindroms, ko izdodas pārtraukt tikai ar alkoholu. Parādās dzeršanas periodi jeb “plosti”, kad notiek pastāvīga pārmērīga alkohola lietošana. Sākot ar otro stadiju mainās cilvēka personība – zūd emocionalitāte, godīgums un paškritika, cilvēks kļūst rupjš.
III, gala jeb encefalopātijas stadija parasti iestājas ap 40 gadu vecumu. Raksturīga ir tolerances krišanās – cilvēks nepanes lielas alkohola devas un sāk lietot vājākus dzērienus (vīnus). Alkohols vairs nerada labsajūtu, bet ir vajadzīgs tikai abstinences pārtraukšanai. Skaidri saskatāma personības degradācija – zudušas ētiskās un estētiskās normas, cilvēks zaudē kritisko attieksmi pret savu stāvokli. Novēro arī intelekta degradāciju, kas noved pie plānprātības. Šai stadijā bieži attīstās alkohola delīrijs (apziņas aptumšošanās), redzes un dzirdes halucinācijas, greizsirdības murgi. Alkohols rada arī smagas pārmaiņas aknās, piem., hepatītu (aknu iekaisumu), aknu cirozi. Ja alkoholiķi ar aknu cirozi turpina lietot alkoholu, viņu vidējais dzīves ilgums ir 5 gadi.
Viela lai varetu vieglāk pasmaidīt -- AR MANI TAS NEKAD NENOTIKS...