... es nekad neesmu nebūšu vienā maisā ar visiem... man ir savējais... un ar manu dzīves uztveri viss ir ok.   bet ne par to šis stāsts

..neparastaa-to es veel neesmu paarbaudiijusi,hi!...       ... bet piekriitu!   

katra māte, tēvs dara, kā viņiem šķiet pareizāk   
varbūt sāsim, kā padomju laikos- kad kreiļus pārmācīja..varbūt tagad visus, kas kādam šķiet, ka dara "nepareizi"??   ..

Neparastā atceros, kā ar lielam mokām un pa blatiem slimnīca esot savam bērnam sagādāju speciālo poti, lai viņam atjaunotu apetīti, jo tas bija ļoti svarīgi. Nu nebūtu tās potes domātu citus paņēmienus, kā to bērnu stimulēt ēst. Ne vienmēr viss ir tik vienkārši kā izliekas...

es zinu vienu maati kas zidainim deva alu lai gul un netraucee..nu katra maate dara ka skiet pareizaak   

panter,padomju laikos kriļus centās pārmācīt tikai debīlās skolās nevis visā valstī..:))   

Pieradums izstrādājas. Atkarība. Ar laiku. Ne visiem, bet pietiekoši daudziem, lai par to būtu vērts aizdomāties. Jūs paprasiet jebkuram alkoholiķim... vai viņš ir pillā un vai viņš ir alkoholiķis. Gribu redzēt, cik apstiprinošu atbilžu saņemsiet. Nē, nē, protams ka nē! Viņš jau tikai šodien, viņš jau ar prasmi iedzert, viņš jau kontrolēti, viņš jau saprātīgi. Tie kuri te koķetē ar šo terminu, tie jau arī paldies Dievam vēl nav alkoholiķi. Tā tikai tāda klīrēšanās. Un tāpat ar tiem pozitīvajiem momentiem, attaisnojumiem un argumentiem par labu alum. Ja gribēt atrast iemeslu un attaisnojumu... iemeslu un attaisnojumu var atrast da jebkam.
Ja cilvēkam vājš raksturs... viss atkarīgs no paša...

Protams! Tikai tad, kad jau ir atkarība, vairs nekas nav no paša atkarīgs. Neatkarājas.

Alkoholiskos dzērienus cilvēki pazīst un lieto jau no seniem laikiem. Mūsdienās, redzot plašo alkoholisko dzērienu piedāvājumu un pielietojumu, tiek aizmirsta to patiesā ietekme uz organismu. Liekas, ka alkohols palīdz atbrīvoties no ikdienas problēmām, ļauj justies pacilātiem un jautriem, vairo drosmi un pašapziņu. Taču tās ir maldīgas izjūtas.

Alkohols ir spēcīga narkotika, kas rada atkarību, īpaši, ja tas tiek lietots daudz un bieži. (citāts)

Tas nav gluži mans viedoklis, bet gan speciālistu izteikts spriedums.

Lai apliecinatu ka nav tikai nedzērajs vai zem galda... Vel viens citāts tikai informācijai...
Līdzīgi citām narkotiskām vielām, arī alkohola iedarbībai un centrālo nervu sistēmu ir 3 stadijas: uzbudinājuma, narkozes un agonālā stadija. Sākotnēji, nonākot galvas smadzenēs, alkohols nomāc kavēšanas procesus smadzeņu garozā, un pārsvaru iegūst uzbudinājuma procesi. Tas izpaužas kā eiforija - pacilāts garastāvoklis un raksturīgais reibums. Šai stadijā cilvēks kļūst bezrūpīgs, pļāpīgs, zūd paškritika un paškontrole. Parasti palielinās ēstgriba un pieaug dzimumtieksme. Ja alkohola koncentrācija asinīs turpina pieaugt, tiek nomākti arī uzbudinājuma procesi galvas smadzenēs - cilvēks kļūst miegains, var būt apziņas traucējumi un pat bezsamaņa. Lielas alkohola devas rada gan galvas, gan muguras smadzeņu nomākumu. Šai stadijā izzūd refleksi, atslābst muskulatūra, var apstāties sirdsdarbība un elpošana, jo tiek nomākti dzīvībai svarīgi centri iegarenajās smadzenēs.

Alkohola reibumu jeb akūtu saindēšanos ar alkoholu var arī iedalīt stadijās atkarībā no alkohola koncentrācijas asinīs.
1) Viegls alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 0,5 - 1,5 0/00. Tas atbilst augstāk minētajai uzbudinājuma stadijai.
2) Vidējs alkohola reibums, kad alkohola saturs asinīs ir 1,5 - 2,5 0/00. Šai stadijā novēro intensīvas garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst kašķīgs, neapmierināts, aizvainots. Tas bieži noved pie konfliktiem. Reibumā cilvēks parasti aizmieg un guļ dziļā miegā. Pēc pamošanās ir intoksikācijas pazīmes – sausums mutē, slāpes, galvassāpes, gausums. Vairākas dienas saglabājas samazinātas fiziskās un psihiskās darbaspējas, jo alkohols pēc tā lietošanas organismā saglabājas vēl vismaz 48 stundas.
3) Smaga reibuma pakāpe, kad alkohola saturs asinīs ir 2,5 - 3 0/00. Tas atbilst narkozes vai agonālai stadijai. Zināms, ka vienreizējā nāvējošā deva cilvēkam ir apmēram 1 litrs degvīna.

lauveenk man bija piebilde par medicinisku problemu   

Atkarība rodas ar laiku. Atzīšos, arī es slimoju ar atkarību - no kafijas. Nebūs man pieejama kafija, tad domāšu, ko tās vietā dzert    Šobrīd tās cenas arvien pieaug, bet tas nenozīmē, ka tāpēc dzert sākšu mazāk kvalitatīvu. Dzeršu mazāk, bet to pašu kvalitatīvo! Dzērājs ar laiku degradējas un viņam vairs nav svarīgi ko dzert, viņam ir svarīgi ka tikai kaut ko dzert. Tātad atkarības tomēr var būt dažādas un nevar visu salīdzināt. Akkarība ir psiholoģiskas dabas saslimšana un nevis fiziskas... (piedodiet speciālisti kā māku tā izsakos).

Tauta - nu necepaties... Nav smuk...
Par bērnu dzirdīšanu ar alu - zinot, ka lielākoties rūpnīcas gāž mazliet klāt spirtu un gan jau arī citas suslas ( Aldaris, Cēsu utt), mana pārleicība, ka savam bērnam kā ārstēt ēstgribas trūkumu meklētu citas iespējas... Bet te katras mammas darīšana - tas tāpat, ka ir kas uzskata, ka bērniņam jāapēd 3 saujas zemes, lai būtu stipra imūnsistēma, bet citas tieši otrādāk nevienu pat bērnam klāt nelaidīs, ka tik nedodies nešķauda kāds blakus...
Un par iedzeršanu ar - cik cilvēciņi - tik vajadzības, vēlmes un viedokļi. Man zināms zolīds kungs, kas savos 63 gados katru vakaru iedzer puskonjaka glāzīti - dakteris tā liek - asinsritei - strādā, smaida un dzīvo...
Pati - ja vajadzīgs kompānijā šoferis - labprāt piesakos, bet arī iedzert šad tad nav slikti...
Un ja vajag - arī piedzerties... Un protams - vienmēr būs, kas parādīs savu īsto dabu, ja pieliksies kā lopiņš - bet arī tanī savs labums - kas nedzērušam prātā, tas dzērušam uz mēles :)... Un protams ne visiem tas būs patīkami...
Man liekas par šādām tēmām strīdēties ir tāpat kā par politiku, reliģiju utt - beztolkā...

Neparastā - VISAS ir medicīniskas problēmas... slikta ēstgriba un vēlme remdēt slāpes tieši ar alkoholu arī... Diemžēl...
Taču ja nopietni runā par alu, ka apetītes veicinošu bērnam - pilnīgi piekrītu, ka ir reizes, kad attaisnojas... Taču vēl vecāks līdzeklis apetītes uzlabošanai ir apiņu novārījums...    

Cepties vai necepties. Labāk jau cepties, ne tukši vārīties Tāds jau ar diskusiju mērķis. Un tad nu jāatzīst, veiksmīgs tēmas pieteikums, Veriņ!

C-zuze, šī tēma mūžsenā, ir vienmēr bijusi veiksmīga...    
Tauta var rimties, šejienieši ir tikai divās pareizajās kategorijās iedalāma...

Statistikas dati liecina, ka attīstītās valstīs viena trešdaļa iedzīvotāju alkoholu nelieto vispār - ir atturībnieki, otra trešdaļa ir sadzīves alkoholiķi, kuri alkoholu ikdienā lieto reti vai reizēm nelielos daudzumos. Bet pārējiem sabiedrības daļai ir nopietnas problēmas saistītas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka vidēji viena trešdaļa iedzīvotāju ir alkoholiķi.

/štuko - ir vai nav alkoholiķe?   /

Diezgan esmu dzirdeejusi taa-vins(a)nepiipee,nedzer-taatad slims!

un ko ko?izstukoji sireeniit?   

cilvēkam esot trīs netikumi - dzert, pīpēt un puišus/ meitas mīlēt...
ja jau piekopj vismaz vienu, tad jau nav slims...    

te iepriekš runāja par Vāciju, bet kas savādāks pie mums???
- Pēdējo gadu laikā Latvijā ir vērojama tendence palielināties to skolēnu skaitam, kas lieto alkoholu. Bez tam arvien jaunāki skolēni nobauda apreibinošos dzērienus. Pēc pēdējiem statistikas datiem Latvijā 88% 16 gadus vecu skolēnu jau bija lietojuši alkoholu.