Man kaimiņi forši:) nekad neviens ne pie viena ciemos neejam, bet ,ja vajadzīgs mobilizēties kam kopīgam,tad vienmēr izdodas-kopā koridoru remontējām, kopā vadus elektrībai pārvilkām,kopā varam vienkārši vienoties par visu ko... ak,jā,ja kādam gatavojas kāda ballīte,laicīgi jau pasakam, lai nav nepatīkams pārsteigums apkārtējiem - ir tā bijis,ka tad aizbrauc kur citur pārgulēt:) bet vispār-mūsu ir maz, tā kā - naf probļem:) un kaimiņu puišelis,kad kārtējo reizi pazaudējis atslēgu, zin,ka droši var zvanīt pie manām durvīm,lai varētu mammu sagaidīt - ļaušu kompī paročāties           

   .ehh, es ar laikam esmu laba kaimiņiene, varu gan kādu burkānu,gan olu aizdot      

oi, man ar tiem kaimiņiem ar interesanti gājis, pieredze ļoti dažāda... bērnībā biju cēsiniece, un atceros , ka mēs ar kaimiņiem ļoti labi satikām, bet kaut kāda īpaša uzbāzība nebij, bet ja rubli vajadzēja aizņemties, tad kaut vai nakts vidū...
... bet, kad ieprecējos citā rajonā, biju šokā no tā-kā var neieredzēt ienācējus... īpaši visus tracināja tas, ka par mani neko nezin   ... nu, tad panesās... no nesekmīgas skolnieces(taja skolā nemaz nebiju gājusi)... līdz narkomānei   , protams ,bij arī jauki cilvēki(bet izrādījās, ka tie ar ienācēji...    )
... un, šitas murgs ar tām kopistiskām karpeļ talkām... un, tad ar lielo dropi galā   ... izvairījos, cik spēka... bet, šie bij stiprāki   ... teicu vīram-paši novāksim-un, novācām... a, šie vakārā ar polšu klāt, jauna biju nemācēju ,,iedot ar kāju pa pakaļu,,...

..pat nevienam kaimiņam vārdu nezinu... un pat nejūtu nekādu vajadzību to zināt...

vot, raganiņ, man tagad ir tieši tā... labdien -pasaku -i vsjo...    

Ienāca prātā salīdzinājums. Tas ir tieši tāpat, kā te Tautā. Kāds dzīvo, atpūšas un izklaidējas savā nodabā. Kāds ir vērtīgs sabiedrotais kopīgi veicamām lietām. Kāds čupojas kā trusis ar visu un visiem pēc kārtas. Un citam vajadzības pēc komunikācijas vienkārši nav. Normāli.

Cik cilvēku, tik versiju.
Man tieššam būtu apgrūtinoši vēl atnākot mājas no darba, uzturēt kaut kādas draudzibas ar kaiminiem...
Sist klačas,un uzklausīt viņu ģimenes problēmas..
Nee, esmu pāraak jau vientuļš putns... man to noteikti nevajag!   

... vissmagāk ir tad, ka tas , ko vervelē tavs ciemiņš- kaimiņš, tev galīgi neinteresē... un, tev jāklana galva... jāaa, jāaaaa... un, jāspēlē teātris...

Jā,piekrītu-negribu nekādu brāļošanos... bet kontaktam ir jābūt-laiki tādi diezgan pasmagi... man,piemēram,patīk,ka 1.stāvā dzīvo tantuks,kurš visu redz, visu zin... tāda kā vietējā policija:)
un,ja blakus dzīvokļa meitenēm vajag gaļas āmuriņu 11os vakarā, viņas zin,ka droši var nākt paprasīt-pa galvu ar to āmuriņu nedabūs:) tikai- NEKĀDU kopīgu tusiņu...

Agrāk dzīvojot piepilsētā kaimiņu bija daudz un problēmu arī netrūka. Paldies dievam jau labu laiku man nav kaimiņu ... NEVIENA ... un cik tas ir jauki...

nezinu, es bez kaimiņiem-cilvēkiem apkārt gan nevarētu.   ..skaistā vietā, pie dabas krūts-mežā..   labāk, lai kāds tad pakrīt uz nerviem, bet kautkādu kustību tomēr vajag   

sinepīt... tu meža būdiņā dzīvo?... ja, nav kaimiņi, tad ir nāburgi- tie esot, tie-kas 50km radiusā dzīvojot   

olit... trāpīji naglai uz galvas.. tiešām mežā... , a 50km attālumā , lai viņi dzvo ,tas man netraucē...

sinep... nepiesauc nelaimi... ka, šie neatbrauc ciemos...    

Olitiņ... diez vai krīzes laikos brauks... ceļš tāls , benzīns dārgs...

Kaimiņu attiecības veidojam paši. Ir iespējas izvēlētis ar kuriem uzturu kontaktu ar kuriem nē. Gadās kāds indivīds kurš kamēr nav dabūjis pa pieri nesaprot, bet tādi nav tik daudz. Cits sūdzās.. jā reku kaimiņu Ješkas puikas dārzu izbradājuši, tas no pretējās māja muzonu skaļi uzkruķījis utt. Visu var sarunāt. Es kopā ar kaimiņu puikām futbola vārtus uztaisīju, ziemā kopīgi notīram ledu un viss čikiniekā. Palīdzu kādam ar ričuka vai moča remontu. Šie savukārt man ja vajag palidz malku saskaldīt, zāli nopļaut. Un nekad neesmu dzirdējis sakām’’stulbais kaimiņu vecis’’   

Diemžēl pilsētā viena stāva kaimiņi pat cits citu nepasveicina, kur nu vēl ko vairāk   

a mana govs kaimiņiem visus 10 kāpostus noēda    

Kaimiņi. Kā tad bez tiem! Glābējkomanda Nr 1!   
Var arī 9 st. mājā palēnām ieorganizēt attiecības labu labās. Ne jau uzreiz un ar kūkām, bet palēnām. Da neko īpašu tas neprasa - smaidu     liftā, kādu humorīgu piezīmi     un ... tas atmaksāsies,          kaut arī īstenībā nemaksās neko.
Nekad jau nevar zināt uz priekšu, kas ar tevi var notikt... Visādā ziņā tā ir garantija, ka nosalušus, atslēgas pazaudējušus bērnus sasildīs, kaķi atradīs, štellatslēgu aizdos, sāli iedos, kad uz sirds tā, ka gribās galu darīt - atstieps kočiņu un ļaus izraudāties.           Dzīvību parādā kaimiņienei... Lai viņai labi klājās!!!!

nevaru iedomāties, kas būtu tāds kas man liktu skriet pie kaimiņa čigāna ar ciemkukuļiem