Tad, kad dziivoju laukos, vienmeer apsveicinaajaamies ar jaunajiem kaiminjiem.Iepaziistinaajaam ar paareejiem iemiitniekiem, izraadiijaam apkaartni, paraadiijaam, kur ir tuvaakais veikals.

Pilsētās, daudzīvokļu mājās tas būtu muļķīgi...

un pilsētā? es tikai vakar   pagāja gandrīz pusgads..ieraudzīju tāāādu foršu kaimiņu   

Piekrītu čikita,laukos viss ir tuvāks... Pilsētā kļūstam noslēgtāki... lai gan tas ir atkarīgs no cilvēka... kaimiņu būšana... tas tāds jēdziens... var kļut pārāk tuvi,tad tas kļust jau par apgrūtinājumu.

panter nu tad cep piragus un ej ciemos   

Sanāca tā ka mēs bijām ienācēji. Nu neviens no kaimiņu mājām neskrēja un nenesa kūkas. Lēnā garā sapazināmies un viss kārtībā. Tagad kopīgi gan pirtī pasēžam, gan šņabi iedzeram, gan autiņus taisām.    Protams ne ar visiem kaimiņiem attiecības ie vienādas.
Amerikāņiem Tā vairāk ir ziņkārība, kādi tad nu šie ir? Nedomāju, ka pēc tam viņi iet viens pie otra ciemos.

   pag pag, es vispirms izpētīšu, kāda ir situācija ar sievu vai draudzeni...    negribas kāpņutelpā satikt kādu fūriju   

Cilvēki ir dažādi.
Tīri personīgi un subjektīvi-man ļoti patīk, ja kaimiņi ir atsaucīgi un laipni, bet es diezvai priecātos, ja pie manis `bez brīdinājuma iegāztos ar cepumiem un lazanju, kad tikko knapi esmu pabeigusi izkravāšanās procesu - kā tajās amerikāņu filmās. Ar laiku- nedaudz "apostoties" - tad o.k. Pati arī reaģēju draudzīgi, atvērti, bet... bez liekas uzbāzības.Un to pašu gribu arī attiecībā uz sevi.

Atceros - vienreiz atpūtos kempingā D-pils rajonā.Blakus namiņā bija ievākusies 1 krievu ģimenīte - nu ļoti laipni, tusēties griboši, jau 1. vakarā iegāzās pie mums ar paiku un dzeramo. Nē, nu jauki jau, bet ... visa viņu atpūta sastāvēja no nemitīgas ēst taisīšanas, sēdēšanas pie ugunskura un pašbrūvētās dziras provēšanas.Viņi ļoti aktīvi mūs iesaistīja šajos pasākumos, aicināja pie sevis un paģērējato pašu arī no mums, bet pēc 2 dienām man šī nemitīgā ciemošanās 17 h garunā bija līdz brošai, jo es biju atbraukusi atpūsties ar ģimeni, apskatīt apkārtni, vienkārši pabaudīt dabu arī bez liekiem 5 cilvēkiem... Un tad, kad pieklājīgi centāmies norobežoties, jaukie ,sirsnīgie cilvēciņi apvainojās un bija neizpratnē - kāpēc mums tik ļoti nepieciešami tie dabas skati, apkārt braukāšana pa vietējiem kultūras objektiem utt? Un ko mēs neesam ar vīru paspējuši izbaudīt jau mājās, ka tik ļoti jānoslēdzas savā guļamistabā... Nu ziniet nedod Dievs šitādos kaimiņos iedzīvoties.          

apgruutinājums-maigi teikts!!!!   Mums gadījās "super" kaimiņi-sākumā ik dienas nāca (it kā sakarīga sieviete) kafiju dzert, a pēc pus gada, kad "zapojs" uznāca-mammai nācās pagalmā bēgt, lai ar dūrēm pa seju nenorautos    .Un kopš tās reizes šāds madzeņu čakars "mīļajiem"kaimiņiem atkārtojas ne vienu reizi vien.Un iemesli aiziet līdz absurdam-sākumā greizsirdība uz vīru, a tagad traucē mūsu suns pagalmā rejam...    

Amerikāņi vispār ir atvērtāki. Cita mentalitāte, jebšu daudzu tautu mentalitāšu sajukums.       
Mēs tomēr esam viensētnieki, vispirms ar vērtējošu aci palūram aiz žoga, kas tad tie par cilvēkiem.    

laukos citadi bet es nevaru iedomaties ,ka daudzivoklu majas kaiminji saaktu pastavigi pie manis ciemoties   

      jāāā, bet tie kaimiņ vīrieši gan forši..i lampiņu ieskrūvēs, i skrūvgriezni aizdos   

Draugus izvēlas, kaimiņus nē!, tā ka pīrāgi rokā un jāsadzīvo!!!   

      pasarg dies neparasta...
tas būtu vājprāts... nebūtu neviena brīva diena   

Man ir tā. Kaimiņi gadu gadiem nemainīgi. Pavisam reti uzrodas kāds no jauna. Es ar viņiem čupojos maz. Bet ir viens kaimiņš, kurš vienmēr visu ātrāk zin un vairāk zin. Šķiet ātrāk un vairāk, kā paši jaunie kaimiņi. Un šim viszinim patīk paspīdēt ar to, ko viņš zin. Tā nu sanāk, ka apkārtējiem vienmēr ir viens informators. Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, bet informē

Un pēc tam arī tavu ledusskapi patukšos      

Draugus izvēlas, kaimiņus nē!, tā ka pīrāgi rokā un jāsadzīvo
ka tik ne arī! man kaimiņos bomžatņiks, tas ir sociālā māja     kontingents bieži mainās, dažreiz pavīd tādas sejas, ka bail metās. pārējie kaimiņi normāli, kā jau laukos viens otram izpalīdzam.

   Tu domā bomzīšiem pīrāgus negribas????    

man podjezdaa nav forsa kaimija ko pasaukt spudziti ieskuveet         
palikusi tikai vecuki un tantuki

Pīrāgi jau garšo, bet parasti tos viņiem nevajag. Ir citas lielākas vērtības.