Nu jā,arī Slakteris nav tas daiļskanīgākais uzvārds.
Bet vēl abi dēli ir Slakteri,viens laikam pat drusku tā kā slavens.Un neko,nes savu uzvārdu godam.
Runājot par Slakteri,pat neaizdomājamies,cik viņa uzvārds ir briesmīgs.
Man tādu negribētos

Nu nezinu,nezinu... ļoti patika mans meitas uzvārds,gribēju apvienot,bet vīrs un viņa vecāki bija pret... nu jau 20 gadus nesu vīra uzvārdu,bet cilvēki mani sauc vecajā,meitas uzvārdā...

Es gan pirmajā, gan tagadējā laulībā saglabāju savu meitas uzvārdu, pat prātā nenāca mainīt. Pirmā vīrene nebija īsti ar to mierā, bet es viņas domas neprasīju. Tagadējā vīra māte ir kolosāls, inteliģents un gaišs cilvēks, viņai pat prātā nav nācis jaukties dēla ģimenes lietās, vienmēr ar lepnumu mani stāda priekšā citiem radiem un paziņām, un lieliski saprot kāpēc es paturu savu uzvārdu. Galu galā mani uzaudzināja, skoloja un pucēja mana dzimta, un aiz cieņas pret to, es arī saglabāju savu uzvārdu, kurš piedevām, man pašai ļoti patīk. P.s. Savā laikā mani bija noskatījis kursa biedrs, bet viņš ij dzirdēt negribēja, ka varu atstāt savu uzvārdu. Tikai viņējo un nekādas runāšanas! Iemesls? Es būšot VIŅA dzimtas turpinātāja. Nu ar tādu attieksmi, viņš varēja iet bekot! Ja kas, joprojām puisī dzīvo, tātad ir Latvijā pietiekami daudz gudru sieviešu, kurām tādi "partiarhi" nafig nav vajadzīgi.

Man vīra uzvārds, kaut gan meitas uzvārds labāk patika un arī "piestāvēja". Patiesībā, man patika,kad sievietei bija uzvārds bez locījuma sieviešu dzimtē, ja jau uzvārds, tad uzvārds, citreiz locījumā sanāk pavisam kas cits.

Var jau protams katrs palikt savā uzvārdā,bet bērniem tik un tā ir tēva uzvārds,tad nu sanāk ,ja dzimtas sieviete grib saglabāt uzvārdu,tad nu jārada ārlaulības bērns,vai bērnam pieaugot jāņem mātes uzvārds.Kāpēc dzimtas turpinājums ir tikai no vīrieša puses???Manuprāt negodīgi.

lai runatu par dzimtas turpinajumiem..un tamlidzigam bleenjam..tam uzvaardam jabuut kaut kadam segumam..   baigie Rokfelleri
un Latvijaa ir tik daudz taadu uzvaardu kas gandriz katram otrajam..

Ai>Neparastā,nesaki viss,reiz jaunībā man bija puisis,kā man toreiz likās labu-labais,i smuks,i mīļš,bet tas uzvārds nu nekam neder-Kusiņš,kā iedomāju sevi tamā uzvārdā,tā visa ļubestība pazuda.Es jau ieminējos ka varētu mainīt,bet tak nē,puisis uz savu bija gana lepns...    

lurda re pie kaa noved lepniba pilnigi nevajadziiga      

- gribu mainīt vārdu.
- kā jūs sauc?
- Jānis Dirsa.
- kā gribat turpmāk saukties?
- Pēteris Dirsa.

... varbūt augstdzimušām personām ir aktuāli ņemties ar uzvārdiem,bet tā-kāds ir tāds ir...

smalku un elegantu uzvardu nomainiju uz savejo, ar domu esmu pedejais mohikaanis dzimta..vismaz pavilkshu auklinju veel bridi dzimtai...    

Nu kāds te sakars ar augstdzimušām personām! Muļķības! Praktiski katram no mums ar šo izvēli agri vai vēlu nākas saskarties. Un argumenti katram savi. Apsvērumi katram savi. Vienam pieņemami, citam šķiet aplami, vēl kādam galīgi greizi. Bet respektējami.

Man prieks par konstruktīviem komentāriem.

Agrāk spriedu, ka tas ir normāli pieņemt vīra uzvārdu, precosties pieņēmu, bet galīgi nejutos savā ādā, tagad ir atpakaļ mans, kurš no dzimšanas un viss ir oki doki   

Es ar vīra uzvārdā, kaut manējais patika labāk. Bet man patika būt vienā uzvārdā ar vīru, tas likās organiski un normāli. Tagad nemainu atpakaļ, jo īpašuma papīru ķēpas būtu...

Lai nu kāds tas uzvārds nebūtu - galvenais jau tie pārstāvji, kuri to nēsā. Ja respektē vīru un vīra radus, tad i uzvārds liksies labs. Pierod taču galu galā. Dzīvē var sanākt gauži otrādi - uzvārds supper, bet radi - nedddod dies! Ar vienu mīlamu personu - vīru, uzvārda pilnīgai un galīgai pieņemšanai bišku par maz. Un bieži tieši šis faktors liek atteikties no tradīcijas, nevis tas, ka tur uzvārds kaut kāds ne tāds...

ta nu gan problēma..raksta abus čerez čortačku un miers   

Man gan tiri labi patik mans uzvards! Un pat nrcenstos to mainit. Tads kurs lidinas Latvijas debesis un pie tam vel ir vairakas smukas krasas. Vinjai loti garsho tas ko dod cilveki!
Uzmimi nu... !   

zīlīte?

F16?
turpinu gudrot...

zhagata...