... kad, sieviete aprecas... viņa parasti (ne vienmēr)..pāriet vīra uzvārdā, bet kāds sakars te ar -dzimtu... sievietes dzimtu... ?

ol, iet runa par sievietes dzimtu/ ne sieviešu dzimti:)-valodniecības termins) , radniecību... veselu lielu cilmi... daudz esmu domājusi, daudz meklējusi, es pat te tēmu uztaisīju no prieka,ka mani atrada!!!!:) izrādās,ka mēs esam visā Latvijā esošie tikai vienas dzimtas atzari! vairāk nav! un esmu ļoti lepa un priecīga,ka pie tas piederu:) un paldies draugiem lv.,ka kas tāds notika! :) līdz tam biju atradusi tikai dažus... bet tagad - man ir liela ģimene!!! vasarā dzimtas salidojums:)
bet ar to uzvārda maiņu precoties - es biju priecīga,jā,lepna,ka varēšu nest sava mīlētā vīrieša uzvārdu... un joprojām priecājos,jo tas ir priekš manis ļoti spēcīgs,atbilstošs... starp citu,arī kā "meitas uzvārds":)

taču šī uzvārda maiņa ir kā... kaut kas patriarhāls... tātad-it kā sieviete pakļaujas vīrieša valdīšanai... dažreiz tā sajūta ir patīkama... kādu brīdi... es zinu skaidri,ka no "Bērziņas" negribētu tapt par "Skovorodkinu"...    

man patiik deela uzvaards ..varbuut tomeer vajadzeja toreiz apreceties   
skiroties buutu saglabajusi to uzvaardu..
un man vienmer licies ja sievas uzvards ir smukaks skanigaaks varbut labak pariet sievas uzvardaa virietim..nevis dariiit taa ka pienemts..
zinu sievieti ka jauniba bija uzvardaa Ziemele..
virs Zveers... tagad vinja ir Zveera..un berni ari... protams Zveeri

lind... es, visu sapratu... dzimta, kā saknes ... un, uzvārds, ko iegūsti aprecoties... kā , tad uzvārds, kas man ir patlaban, var būt manas dzimtas piederības apliecinātājs?

Mjā... trakums... ka tik nesāku sava uzvārda (meitas un arī joprojām) leģendas stāstīt... ierunājos tikai par to, ka kolekcionēju sava uzvārda variantus... pagaidām ir 47... ja tautai to pateiktu, noteiktu būtu ko kolekcijai pieplusēt. Bet vai Jūs ziniet, ka brīžos, kad Jūs kāds uzrunā par kundzi, tad ir pilnīgi vienalga kāds ir Jūsu pases uzvārds, jo ja esiet oficiāli precēta, tad Jūs jāuzrunā vīra uzvārdā... un man ļoti patīk, ka tajos brīžos pārvēršos par "latviski stiprā koka" kundzi... :0)))

tie uzvārdi tāda smalka padarīšana. esmu kļuvis gandrīz vai māņticīgs. daudz pārus zinu, kur, ja sieva paliek savā uzvārdā, tad tas jau ir beigu sākums. atliek tikai nedaudz pagaidīt...

tad, jāņem abi... tad nav ne beigas, ne sākums...    

beigu sakums ir 50% gadijumu..ta ka ar uzvardu un ta mainju vai nemainju to saistit it nekaadi nevar

var vai nevar saistīt, bet nostrādā...    

..ja nav veelmes mainiit var palikt katrs pie sava... mazaak kjeepas!

   Opā... nez kāpēc tādā, Jacexa teorijas gadījumā es saglabājot kā piemiņu tēva uzvārdu... esmu laulībā nodzīvojusi ceturtdaļgadsimtu... Tas tikai pierāda, ka... ne jau uzvārdu maiņā vai nemaiņā ir tā... "izjukšanas sāls"... :0))

Nu nezinu,vai paliekot sievas uzvārdā beigu scenārijā ir šķišanās.
Manā jaunībā bija skaista meitene Sandra un jauns dakterītis,kuri samīlējās un aprecējās.
Jaunais dakterītis bija priecīgs,ka visu mūžu nebūs jābūt dakterim Rižikam(tāds bija viņa uzvārds),arī jaunā sieviņa negribēja ne sev,ne bērniem uzvārdā Rižiks.
Cik zinu,kopā ir vēl šobaltdien.

Vajag dēlu...    

... man ir bijušā vīra uzvārds... pat tiesas lēmumā oficiāli apstiprināts...
1-kārt tapēc, ka īpšuma saistības,kas jāmaina..
2-bērni kapēc citādi nekā es sauksies- atkal problēmas..
3- Latvijā tikai kādiem 3 cilvēkiem izņemot manus bērnus un bijušo vīru tāds ir...

aikai=== izņēmumi apstiprina likumības. /to es neesmu izdomājis..   

njāāā... Sandra... Rižika...
vai Lolita Ciska... reāls uzvārds...
saņemot pasi, tūlīt mainītu uzvārdu... nabaga bērni, kuri skolā ar kaut ko tādu...

Tikpat skaisti būtu Stīvs Gulbis un Maiga Nāvīte...    

tēmas sakarā=== man domāt, ka nav runa par fonētiku vai citiem daiļskanības gadījumiem. bet par principiem. un nedaudz esam lasījušam, tēmas pieteicējas komentus, tas viņai ir būtiskākais.
es tomēr palieku māņticīgs...

   ..:)) man netraucē mans uzvārds un ir diezgan interesants dzimtas koks arvisādiem radu likteņiem... :))

Es vēlētos lai mans uzvārds turinātos nākamajās paaudzēs, bet meitas vien. Atliek cerēt, ka kāda meita saglabās uzvārdu.