Jaunībā cilvēks vairāk ir ekstraverts-vērsts uz āru.Viņam ir vajadzīgi burziņi,tusiņi,kompānijas,būt attiecīgi novērtētam tajās.
Kļūstot vecākam,esam apauguši ar zināšanu,savu vērtējumu un pieredzes slāni.Esam tādi pašpietiekami,kad liekas,nekas ne vienam man vairs nav jāpierāda.Man ir labi kā ir.
Nu,vismaz,lielākoties,tā ir.Un laikam labi vien ir,ka vari nolīst savā aliņā un baudīt vientulību,kad to ļoti savajagās.Vai ielīst tautā,draugos,parunāt ar foršiem cilvēkiem,iziet sabiedrībā.
Labi,ja vēlmes sakrīt ar iespējām
0
0