Nolemts vientulībai- tas varētu būt vislabākais, visnesāpīgākais stāvoklis cilvēkam, un varbūt- viņš tā jūtas labi.

hmmm... jāpadomā par tādu variantu...
vēl joprojām ir doma,ka tā,uz pensijas gadu pusi, vai varbūt ātrāk, gribētu dzīvot klusā vietā, kur apkārt nav daudz ļaužu... tik tā,lai ir elektrība un i-nets pieejams... mierā un klusumā... nu,protams,arī tā,lai mašīna zem dupša, ja tāda vajadzība...
varbūt tā ir tā - nolemtība?   
vot šito nebiju iedomājusies...

piemēram ,šobrīd tādas domas man ir pavisam aktuālas, jo blakus kaimiņstudentes svin dzimšansdienu! sajūta,ka siena no tiem basiem sabruks          es tik cenšos atcerēties, ka pati agrā jaunībā ar tā darīju       nu... lab,lab... tagad ar šad tad sanāk         

redz, dzīvotu kaut kur maliņā, ne es kādam traucētu, ne kāds man      

Cik tad vairs teātru palicis, kur orķestra bedre vēl nav aiznaglota? Kā man patika Operetes teātra orķestra bedrē, kad paps ņēma līdzi uz izrādēm... bedrei, aizkulisēm un rekvizītu noliktavai tāda noslēpumaina smarža, bet it nekā kopīga ar vientulību.

Jā, lindovna, tev tā siena nav īpaši fundamentāla... es tavā vietā paķertu mazliet kreņķi.

aha, un grīda arī          mierīgi var blakējie aizbraukt uz apakšējo stāvu un mani paķert līdzi      

zivuc, starp citu, pagājušajā gadā vēl uz Labvēlīgā tipa konci Liepājas teātrī bedre bij vaļā!!!!   

Tad jau cerība, ka nav aiznaglota pavisam. Bet es to bedri nekad vaļā neesmu redzējusi.

ak ,jā un Kaupēnā tač tur Līvi bij iespundēti! mēs ar Virgu vēl koķētējām!!!!          tad jau laikam vēl nav tik traki:)

Vientulības norma ir jāizdzīvo,man tā ir nepieciešama,lai atkal varētu ražigi darboties.Bet ,manuprāt,tas var būt arī kā lielākais sods... ja ilglaicīgi,bez iespējas būt ar cilvēkiem.

’’kāpēc cilvēks vienmēr domā, ka vientulība ir tas ļaunākais, kas ar kādu var atgadīties? Tu piedzimsti vientuļš un nomirsti vientuļš. kāda starpība, kā Tu pavadi kādu daļu vai visu šo laiku starp vienu un otru notikumu?’’ Sjūzena Kellija

..:)Cilvēka iekšējā pasaule visu laiku aug un attīstās, tai ik pa laikam ir nepieciešama atkopšanās no ikdienas, tāpēc nepieciešams kaut uz brīdi pabūt vienatnē – padomāt par bijušo, esošo un nākamo... :)   

Vientulība ir kā inde, kas mazās devās iedarbojas labvēlīgi, bet lielās nogalina...

a davai konkrēti. kurš jūtās tik 1-tuļs, ka nevar jaudāt, tas lai šaunās nost.

Te Freidam būtu ko padarīt,žēl ,ka miris          

Ko tad Freids te varētu padarīt? Ja jau veselas psihoanalītiķu armijas neko nevar cilvēciņiem padarīt, ko tad nabag Frieds.

cilvēks vienmēr ir vientuļš, arī vislielākajā tuvībā un saderībā esi tikai tu viens, vientuļi nav tikai siāmas dvīņi, un arī tad ja savienoti ar smadzenēm

Vientulība mūsdienās jau varētu raksturot paša indivīda būtību un attieksmi uz sabiedrību. Ir pamanīti nemiera gariņi, kuri satiks pirmo pretīmnācēju un sāks sarunāties, diskutēt, dosies uz vietām, kur var satikt jaunus cilvēkus, draugus, lai tikai nebūtu vientuļš. Bet ir tādi, kuri jūtas pašpietiekami vai mēģina vairīties no sabiedrības un jūtas labi savā mikrovidē. Es domāju, ka varijants par Robinsonu Krūzo uz vientuļu salu pilnībā nedraud nevienam.    Un protams, ka arī laimīgs, pozitīvi noskaņots, uzlādējies cilvēks būs laimīgs ar vai bez sabiedrības.    

bmv!es varētu klie   dēt tavu vientulību?

paldiesiņš, paldiesiņš   

bmv!es nopietni,man tas niks ļoti iepatikās- tehniska meitene.