lare..nu nebiju nekāda blatņica.
Es biju arodbiedribas "galviņa"...
Nekādu blatu..
Tajos laikos taču visas tādas lietas gāja caur arodbiedrību..

... bomžu un liekēžu nebija..jo bija  pants kas par dīkdieni’bu sodija..

un mamma stāsta, ka viņai visu laiku piedāvāja tās sanatorijas, bet viņa tikai 1x brauca..
vnk negribēja un nebija nekāda blatņica

Jā, izbraukājās ārodbiedrība, kom.partija un blatņiki... vajadzīgie cilvēki. Parastie pa retam arī tika.

mana mamma caur arodbiedrības BLATU uz sanatoriju tika. es pa BLATAM retumis tiku pie smukām drēbēm. jā, zelta laiki bija!

nu nebija viņa ne blatņica, ne partijā ne baigā amatā..vnk pienācas un viss

Anks, es nerunāju par tavu māti, bet to ko redzēju apkārt.

nnnnezin, mani vecāki visu mūžu kaitīgos apstākļos bioķīmiskajā rūpnīcā strādājuši ne administratīvajā blokā, nekas viņiem nepienācās !!!!!!!!!!!!!!!!

vienu brīdi visai Rīgas domei un pietuvinātajiem bija viskrutāka apdrošināšana un visi tusēja pa sanatoriju arī jaunie un veselei tur viss bija iekļauts pat zirgs..
tas nebija Ušakova laikā, ja kas..un kā to nosaukt par jaunlaiku blatu, lūk tā

bet vai t` kāds noliedz, ka īpašie un ļoti īpašie ir bijuši visos laikos, tik  šajos, manuprāt, vidusmēra pilsonim tomēr ir vairāk iespēju, piem., pasauli paskatīt. jā, nenoliedzu to laiku priekšrocību-benzīna cenu, kad ar mašīnu karpatus izbraukājām

lare, Tu redzeji ko redzēji un es to ko es redzeju un vēl kāds vēl kaut ko..
par radošumu, ja īsta māksla rodas tikai, ja ir kaut kas jāpasaka, jāuzraksta starp rindām..
nu nav tagad neviena filma radīta ko gribētu skatīt 2x, kur nu vēl 10 un 100..
nezinu kas tas ir, bet fakts..

Mana mamma gan visu padomiju bij izbraukājusi, jāmaksā gan bij pašai no savas kabatas.
Atceros, mūs 80jā gadā uz Sibīriju nepalaida, jo bija caur Maskavu tak jālido, nobijās ka mēs teroristes no Baltijas  Lidojām uz Altaju 81jā, veselu mēnesi dzīvojām.

atceroties iepriekšējo valsts iekārtu - vienīgais, pēc kā man ir nostaļģija - visi ūdeņi, izņemot kolhozu zivju dīķus, bija publiski, varēja nakšņot teltīs, peldēties, makšķerēt, respektīvi, atpūsties pie dabas bez jebkādām zamoročkām

Piekrītu luzetei. Šādi tādi labumi jau bija, bet nu vidusmēra cilvēks var justies brīvāks.

svilp, ..un izņemot jūru arīdzan...

zamaročkas?)))))... samaksā naudiņu un atpūties pie plašās dabas krūts... viss kā pienākas šodienai))
..bet tāds gulašs, kā padomjlaikos..šodien nav dabonams))... lai gan ieispējams, idealizēju, to laiku bērnības atmiņas par ēdnīcu)

Visu plašo savienību varēju izbraukāt pa nieka naudu 1x gadā biļete pa brīvu guļamvagonā, ja gribētās labāku piemaksāju kādu rubuli. Uz dienvidiem atvaļinājumā braucu un stacijā gultas vietas vietējie piedāvāja. Ļeningrada apskatīta un Maskava.

02.05.2019. - 21:52:23

nu LV mani neinteresē pie ezera, lai pienes aukstu vīnu ar augļiem, a par zemāku maksāt it kā nav vērts, jo tas nav serviss

Atšķirība principā ir tāda, ka tajos laikos puslīdz palaižoties pa straumei, varēja normāli dzīvot neiespringstot. Pabeidz skolu, profeni vai augstskolu, dabū darbu pēc nosūtījuma, strādā, ja galīgi nedzer un neskandalē, vari strādāt gadiem - vienalga kādā kvalitātē, alga no tā īpaši nemainās, tad sagaidi pensiju un ej mājās adīt vai pie upes makšķerēt.
Tagad daudz vairāk vajag paša iniciatīvas, vairak jāpieņem lēmumi, jāriskē, ir iespējas vairāk vinnēt ar savām izvēlēm un attiecīgi arī - vairāk vai visu zaudēt.

Rezumejums:
Tiem kam gāja labi vecos laikos un kuri izmantoja visus labumus, tie ir apmierināti ar tiem laikiem.
Tiem kam tas gāja secen, jo nebija īsto sakaru vai nebija īstajās organizācijās (komjunatne, partija, arodbiedrība) labāk dzīvo šajos laikos.
Izņemot strādīgu ģimeni ar labām tradīcijām, es neko citu neatceros. Varbūt esmu pārāk jauna lai atcerētos restorānu apmeklējumus un atpūtu kūrortā. Bijām bezpartejiskie un mani vecāki nestrādāja ne rūpnīcā ne valsts struktūrās.
Es mācījos skolā un mani vecāki visādi grozījās un daudz strādāja. Nevēlētos mainīt ne par ko, tagadni pret pagātni.