Padomjlaiku palieka mūsdienās ir cilvēki, kurus varētu saukt par sporta līdzjutējiem uz dīvāna.
Pārsvarā piemīt vīriešiem. Sēž uz dīvāna un kliedz uz televizoru - māca sportistiem kā spēlēt. Līdzīgi arī ar valsts vadīšanu vai citu lietu darīšanu. Pārsvarā, sociāli neaktīvi, t.i. neko reālu nedara un nekādās darbībās naiesaistās. Tikai visu laiku kritizē ko dara citi.
Laikam skolotāja - prātvēdera gēns nav zudis. Tā vien gribas teikt - ej un dari pats vai paklusē.
Ļoti bieži šī īpašība nāk komplektā ar purpināšanu ģimenē un krišanu visiem uz nerviem. Un uzskatu, ka sieviete ir cilvēka labākais draugs un ka pats ir vērtība, jo dzimšanas apliecībā ir ieraksts - vīrietis.
Lai piedod normālie vīrieši - es neesmu feministe
====================================== =====
Var paskatīties arī no citas puses?
Es necelšu sev te īpaši asti, tomēr, spriežot pēc klientu atsauksmēm un izteikumiem, savu darbu es spēju darīt labi (krietni virs vidējā). Tas, kā uzskatu es, dod man tiesības to pašu sagaidīt no citiem. Labi, valsts vadīšana … Tur it kā varētu iesaistīties, bet kādēļ? Mums taču ir vesela grupa to, kuri paši sevi sauc par "profesionāliem politiķiem"! Ja es esmu "profesionāls" kaut kas cits, tad pēc analoģijas … Vai "sociāli aktīvā" Beata dosies uz Maximas palīgtelpām, lai sagrieztu sev salātus, kuru plauktā nav, bet viņai tos vajag? Paņems lāpstu un notīrīs sniegu pie ēkas, kur sētnieks ir piedzēries vai šodien noslinkojis? Nē? Lūk, tieši tāpat rīkojas tie, kuri "māca kā spēlēt". Un pareizi dara. Ja neesi spējīgs valsti vadīt, noliec pilnvaras un ej darīt to, ko māki (operēt, dziedāt, pasniegt skolā vai ko citu)! Nemāki spēlēt, - ej šoferēt vai celtniecībā strādāt. Un palaid tos, kuri mācēs labāk par tevi to, kas tev nav pa spēkam. Jā, tieši tik vienkārši! Bet taču nē, …. sēdēs tai krēslā gadiem un vēl zobiem un nagiem pie tā turēsies, bubinot pie sevis mantru "Es esmu vislabākais šai amatā, es esmu vislabākais, es esmu vislabākais, …", melos, manipulēs, slēps faktus, utt., utt., utt.
Konkrētāk par valsti runājot, latvieši NAV spējuši radīt neko labāku par to, ko šodien tik aktīvi noliedz, - par PSRS un LPSR. NAV. Lai cik smagi ir atzīt sev pašiem to, - NAV. Pēc principa, ka alkoholiķa izveseļošanās sākas ar problēmas apzināšanos, arī šeit jebkādas izmaiņas ir iespējamas tikai tad, kad vidusmēra latvietis sapratīs augstākminēto un sāks uzdot jautājumus pašam sev un citiem.