... man bija draudzene, kuras vīrs it kā ļoti mīlēja bērnus, bet tajā pašā laikā bieži iedzēra... nebija nekādas drošības un stabilitātes, divi bērniņi mazi jau... uz vīru varēja paļauties tikai uz viņa vārdiem ,ne darbiem... viss dzīves grūtums, materiālā puse, visss bija uz viņas pleciem... Vīrs tikai solīja, ka būs naudiņa, būs darbiņš, viss būs... bet reāli aizmirsa bēnus izņemt no bērnudārza; kad beidzot naudiņa bija, tad to nodzēra, kad beidzot bija darbiņš- pazaudēja...
Jā, savu reizi viņš smuki ar bērniem spelējās, rūpējās... Un to vien skandināja, ka grib vēl bērnus... Ko bij darīt viņai?
Jā, beigās jau draudzene tomēr kļuva pati savas dzīves noteicēja, bet tādu likteņu ir ne mazums!