Nav bijis.

nekaa laba tur nav..tiiri no fiziska viedokla no moralaa   ..nevajadzetu nomocities ar "vainas sajutu" kaa mums te peedeja laika censas uzspiest ..baznica,psihologi..un veel visaadi filozofeetaaji..

Patiik veerot un analizeet citu cieshanas vai arii vienkaarshi baudiijumu sagaadaa otra publiska izgrieshanaas uz aaru   

Tas nebija patīkami...

delikāta tēma, pat personīga es teiktu, bērniņa zaudēšana arī tiek saukta par abortu, spontāno abortu...

Padomju laikos, cik zinu, ārsti sievietem abortus taisīja ar vietējo anestēziju un nevis ar pilno. Laikam tādā veidā viņi mēģināja sodīt tās sievietes par to, ka ārstam nākas nogalināt nedzimušos. Manuprāt, tas galīgi nebija humāni    
Vēl abortu sakarā gribas piebilst, ka ir arī tāda abotru kategorija, kā medicīniski nepieciešāmā pat, ja sievietei grūtniecība ir bijusi gaidīta, taču to nav iespējams saglabāt parasti taisa abortu un ta viņu arī definē kā abortu. Diez vai kāda par šo abortu kategoriju maz velētos izteikties, ja tāds ir piedzīvots!
Zinu, ka pusaudzēm abortus mūsdienās cenšas netaisīt, bet gan izsauc tās saucamās mākslīgās dzemdības, tādā veidā mēģinot saglābt meitenes nākotnes izredzes kļūt par māmiņu. Ja ir pietiekoši daudz līdzekļu arī citas abortu vietā var izvelēties šādu pašu metodi (nu gadus 5 atpakaļ vismaz laikam varēja, bet precīzi nezinu, jo pašai nav nācies būt izvēles priekšā).

uzskatu ,ka sāpes var paciest tiešām , kā sodu par šādu lēmumu
un spontānā aborta gadijumā arī šajos laikos nav nekāds narkozes, kāpēc tad plānotā aborta gadijumā sāpes nav jācieš , bet spontānā gadijumā ir ??????????

Aborts - ļoti intīma tēma. Es nenosodu un neatbalstu, bet esmu pret aizliegumu ar likumu.

1) Nedzīvojam sen akmens laikmetā, ne viduslaikos... un nekaadam abortam vispār nav jābūt!(tik tālu nedrīkst nonaakt)
2)Ja sieviete domaa ar galvu... un uzticas tikai sev... un vēlreiz, tikai sev... nju ļoti.ļoti maza varbūtība, ka viņai sis aborts būs vajadzīgs.
3) Ja tomēr ir jāizšškiras... būt šim abortam,vai nebūt-to lemj TIKAI UN VIENĪGI SIEVIETE!

braiduci - spontānais aborts ir kas cits, zināmā mērā nekontrolējama organisma reakcija uz kaut ko, bet parastais - brutāla iejaukšanās, ielaušanās nu sauc kā gribi... Vispār jau pēc spontānā tapatās nākas piedzīvot tīrīšanu, vot tas noteikti nav patīkami ne morāli, ne fiziski    
Manuprat jājautā - kāpēc mūsdienās sievietes labāk izvēlas naudu maksāt par abortu, nevis laicīgi (samaksājot krietni mazāk ) parūpējas par to, lai to abortu nebūtu jātaisa, ja jau ta grūtniecība ir nevēlama. Agrāk nebija tik brīvi pieejamo testu grūtniecības noteikšanai, tagad tos bieži pat lielveikalos pārdod, nemaz nerunajot par avarijas kontracepcijas līdzekļiem, kurus var bez receptēm iegādaties!

Ne tik sen noskatiijos uz dokumentaaliem faktiem balstiitu filmu, kur aarsts peeckara PSRS ciinaas par abortu legalizaaciju... ir par ko padomaat...

Rraganinj... diemzheel var gan buut aborti... ja sieviete jau gaidiibaas uzzin, ka beernam ir kaut kaada ar vinja dziiviibu nesavienojama anomaalija, tad var buut aborts...

lauvenek
pie spontānā tīrīšana ir , bet narkozes ta nav ... kāpēc tāda netaisnība ?

varbūt vēl gribēsiet parunāt par dzemdībām (niansēs), par neauglību, utt..
man šķiet, ka tā ir katra dziļi personīga lieta, kur viedokļi no malas, maz ko izsaka

Brauduci - narkoze domāta tiesi sāpīgakajam procesam - dzemdes atvēršanai. No tam sāpēm var līdz grieztiem uzlekt, bet vēl kas būtiskāks - patraucēt ārstam, kurš tādā veidā var radīt neatgriezeniskus ievainojumus (pārdurt dzemdi utt. ) Ārsti nevar tādu atbildību uzņemties, tāpēc arī narkoze vajadzīga vai vietējā anestēzija.
p.s.s pēc bērna dzimšanas tīrīšanu pie nepieciešamības 3-5 dienā arī taisa bez narkozes, jo to nedrīkst dot, ja baro bērnu. Vot tas proces ir nu ĻOTI nepatīkams...

Īpaši Petrai. Tā ir gan katra dziļi personīga lieta. Tieši tāpat personīga kā tuvība, seksuālās attiecības kā tādas, par kurām te publiskajās runā nepārtraukti, ar lielu aizrautību un ne tikai trešajās lapās :)
Bet ja nopietnāk- tik un tā jau pārsvarā sievietes te sarunājas. Ar ko šī tēma nepieņemamāka par pārējām? Ar varu uz publiskām atklātībām neviens netiek vilkts.

vofšem ... pēcaborta sinroms tāds esot ... tie ir mīnusi ... + var paši skaitīt uz lapiņas
1. Depresija
2. Bezcerības sajūta un apātija
3. Raudāšana bez acīmredzama iemesla,
4. Atmiņas uzplaiksnījumi, atmiņas par abortu, kuras izraisa kaut kas redzams, smaržas vai skaņas.
5. Dusmas, sevis sodīšana.
6. Pašvērtības samazināšanās vai zudums.
7. Vainas sajūta par dzīvajiem bērniem.
8. Attiecību grūtības, kas noved pie atsvešināšanās un attiecību iziršanas.
9. Alkohola un narkotiskā atkarība.
10. Seksuāla izlaidība un nepareizas attiecības, kuras sāpina sievieti.
11. Seksuāls vēsums, izvairīšanās no tuvības un jūtu izrādīšanas.
12. "Izpirkuma bērni" - vēlme palikt stāvoklī tūlīt pēc aborta.

citazuze, tā jau gan ir... katrs atveras tik,cik viņam tas pieņemami..
bet, katrā ziņā - cepuri nost tiem speciālistiem, kas spēj veikt šo procedūru

lauvenek... dažas vecas dakterītes uzskatija , ka abotu vajadzētu taisīt bez narkozes , tā iemesla pēc ,ka notiek saruna ... sieviete var tomēr pateikt kad sāp vairāk , kad mazāk ... domāju , ka narkozē esot tā tīrīšana ir tāda savādāka ... tās dzemdes sieniņas vairāk graujoša, bet es neesmu mediķis , tāpēc varbūt sarkastīšu auzas

Manuprat par šim tēmām ir jārunā, ja kāds spēj par to runāt, tāpēc, ka varbūt kāds, kuram tas ir aktuāli izlasīs un padomās un uzzinās sev ko svarīgu. Slēpjoties un klusējot par problēmām tās problēmas nemazinās. Un vel - izrunata sāpe vairs tik ļoti nesāp, jo tā ir izgājusi uz āru, tatad nededzina vairs tik ļoti. Amerikā lielais vairums iedzīvotāju maksā milzīgu naudu saviem psihoterapeitiem, lai tikai viņus uzklausītu. Mums ir iespēja tapt uzklausītiem par to nemaksājot!