Kamēr nav skaidra atbilde kas ko un kā, nevar atbildēt. Tāda papļurkšķēšana.

Neuzskatu par vajadzīgu iztirzāt detaļas tam, ko vairs nevar ietekmēt. Tā nudien būtu tukša pļāpāšana.

Esmu izteikusi skaidru jautājumu - vai jums patiktu, ka jūs izrīko, jo jūs sevi nenodrošināt?
Kādēļ par šo tiek piemirsts, kad runa ir par bērniem?

..es šito nesaprotu-... jo jūs sevi nenodrošināt...

Nekas nav skaidrs, īpaši par bērniem... Bezjēdzīgs jautājums, ja nav skaidra situācija.

gaarsa112, nu vai mazums, kad nav ienākumu.

lare, jautajums pēc būtības nav nedz par pilnfadugiem bērniem, nedz par skolotājiem

Piedodiet, bet diskusijas pieteikums un visi pārējie teksti ir tik "miglaini" aprakstīti, ka neko īsti nevar saprast.
Mani izrīko, bet es sevi nenodrošinu. Un vēl par bērniem jādomā... ???

Cilvēkam nekas nav obligāts (atkārtojos). Tā arī ir atbilde uz jautājumu.

Pag, pag... Vai visiem ir jāzin, vai visi zin, ka es sevi nenodrošinu? Kā kāds to var zināt? Ja es sevi nenodrošinu, tad es nepiedalos. Un viss.

varbūt citi puiku kaunina... redz, redz, tava muterīte nesamaksāja utttt... tā ar mēdz būt, bērni nežēlīgi un muti brūķē, kaut vai paši ne kapeiku nav nopelnījuši... ne nu, es tik minu...

gaarsa112, atkārtoju - es samaksāju visu norunāto, un mans dēls izpildīja pēkšņi uzkritušo uzdevumu, kaut es to neuzskatīju par obligātu.

Paldies par viedokļiem, tālākā apspriede izskatās bezjēdzīga.

konkrēti šajā situācija es uzskatu, ka bērnam nebūtu jāpakļaujas vecāku iegribām. Ja tie vecaki ir ar putniem, tad paši vainīgi

Bezjēdzīga gan, jo nevar saprast, kam tie putni.

lare, sapratu, ka vecāki vēlējās, lai skolotājai vai skolai sagādātu dāvanu no absolventiem, kuri uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Bet daži ambiciozi vecāki uz to uzstāj, jo viņi "pasūta mūziku" (maksa) nevis bērns

iveta68, piekrītu.

Iedomājos sevi to bērnu vietā, kurus piespieda šo uzdevumu izpildīt ar pamatojumu, ka vecāki apmaksā visu pasākumu. Visticamāk es justos bezspēcīga un nikna.
No otras puses, varbūt es esmu tā, kas nesaprot, ka ar mazāk aizsargātiem IR jārunā no varas - un nauda ir vara - pozīcijas.

Vēlreiz - uzdevums bija personisks, tas nebija saistīts ar izmaksām, vairāk ar patērēto laiku, kas tāpat jau pietrūka.
Un atkal jau - ne par to ir mans jautajums.

bet vai bērni domā tāpat kā tu?..un jūtas tā-kā saki?

sakarā ar šo ienāca prātā - cik nav bijuši tādi gadījumi iekš dzīves, kad vecāki piespiež savu bērnu stāties un apgut tādu profesiju, kurā savā laikā vecāks netika. Aizbildinājums - es maksāju, darīsi, kā es lieku. Tas nekas, ka bērnam galīgi neintersē vecāku ’ uzspiestā" profesija

Reiz puiši izdancināja savu audzinātāju... bija smuki. Ko var likt darīt bērniem, ja skar naudu? Ņepoņemaju...