Bez blēņām laikam neviens nav izaudzis. Uz mana konta trīs jaunekļi. Divi jau savā dzīvē. Viens vēl ar tehnikumu cīnās. Nezinu. Varbūt visu vajag uzņemt ar vēsu prātu?... To jau pats jūti kad vajag grožus pievilkt stingrāk, kad jau vairs nav vērts taisīt ļembestu. Otram padomu dot jau ir visvieglāk, tikai tie lielie padomdevēji parasti paši ar savu dzīvi nu nekādi netiek galā. Tāpēc lai ko ieteiktu, es tomēr atturēšos. Mēs paši jauniešu gados .. Vai nu bijām tik priekšzīmīgi? Es noteikti nē :D Pīpēšana? Manā klātbūtnē neviens no dēliem to darīt nav iedrošinājies. Kapēc? Nezinu..

roder, man uz šito ļoti laba atmiņa-ar sitiem stāstiem tu ienāci tauta, to nevar aizmirst... gan jau pats pa pāli rakstīji, ka neatceries..nu, slikti, slikti, mazo draudziņ...

bija, bija tie rodera stāsti..par grupņikiem ari bija

a, vēl bija, ka stāvoklīso ņēmis priekšā... vai, nu tie bij traki stasti, likas ka kaut kads seksualais monstrs no pritona raksta...

tantam ir LABa atmiņa atšķiribā no jaunēkļa

katra stasta ir dala patiesibas. bet, kas bijis tas bijis... kur nu vel... tas bija tik sen. nu gan atmina jums te... visu cienju!

kads es vairs jauneklis... jau pasam atmina sakusi klibot.))

nemaz jau nebij tik sen

5 gadi laikam vismaz?

nu nebūs gan 5..kads gads..ne vairāk

nu tev no ta sabantuja 5 pagajuši, bet te tu stastiji samēra nesen

..un morāle ir 
tāda
-tev nu, roderīt, vispar vajadzētu paklusēt, kad runa par bērnu audzināšanu, pec zaimošanas izklausās... pat tās vispārīgas standart frāzes ...

Mums laikam kādi kolektīvie atmiņas traucējumi..bet es ar šito atceros:)) praktiski, vienīgais iespaids, par šo personu..

neko sev... esmu palicis mems..

jāuzpasē no hujovas lieciniekiem!

Kāda krievu aktrise ir teikusi"Es ļoti mīlu savus bērnus, bet kad sākas pusaudžu periods, tad man gribas iekrist komā un pamosties tad, kad viss ir beidzies!" Es daļēju piekritišu... da ne jau par pusaudžu vecumu jāuztraucas, bet par to, lai daži pusaudžu niķi neizveidojas par personības rakstura iezīmi uz mūžu.

Šodien Kas jauns par skolu un skolotājiem.Cik pēc raksta saprotams, tad viena māmulīte ar savu izlaisto otrprisku, ne paklusē un domā ko darīt.lai šamo jel kādos rāmjos iedabūtu, bet uzsāk cīņu tā, lai noskan pa visu Latviju.Neapskaužu skolotāju, skolu.

jā, es arī to lasīju. un stulbākais tas, ka viena atsaldētā un vienas tupās dēļ cietīs visa skola, jo jebkura pārbaude(lai arī cik laba skola būtu) ir nervus prasošs pasākums.
bet-jā-dmž tā māmiņa(hm) atspoguļo lielas daļas vecāku viedokli gan par atzīmēm(kas viņasprāt atspoguļo skolotāja darbu), gan par "nelielajām" uzvedības problēmām(stundu kavēšana, pīpēšana... )

Visu nelasīju, bet- Lizetei žetons.
Par to, ka mēs meitām neesam nekādas tur "draudzenes", kā dažiem pastulbiem, dzīvi nezinošiem psihologiem liekas pareizi, bet ka mēs esam mātes un autoritātes. Tas neizslēdz draudzīgas, sirsnīgas attiecības, bet robežai jābūt. GUDRI psihologi sen māca, ka bērns, kuram atļauts ir viss, jūt lielu nedrošību un dezorientāciju, un noiešana no ceļa ir sava veida protests.

Par pārējo- skaidrs, ka pusaudža vecums daudziem ir grūts, bet ne jau visiem tās grūtības izpaužas vienādi. Ar maniem bērniem bija grūti pavisam citādā veidā nekā tas pieņemts pēc standarta.
Pusaudži viens no otra atšķiras tāpat kā pieaugušie, un vienotas receptes to audzināšanai nav.
Esmu pārliecināta: ja ģimene ir normāla, ja vecākiem galvā ir vairāk normālu, sakarīgu domu nekā plānprātību, kompleksu, atkarību un dažādu citu tarakānu, tad intuīcija pati pateiks priekšā, kā vajag rīkoties, un viss beigsies labi.
Ja labi nebeidzas, tad slikti ir bijis jau pašos pirmsākumos- kad māmiņa un tētiņš vēl paši bija bērni..

Viss atkarīgs no simtiem saskaitāmo. Esmu laimīga, ka manējiem jau pāri 30 ne 13, tagad visādu nelāga vilinājumu ir vairāk, vecākiem jābūt gudrākiem, jāprot iemācīt izvēlēties.
Bet tagadējo 13-gadnieku man drusku žēl, jo ir vecāki, kuri, lai izmuktu no bērna brīvā laika, to iejūdz visādās sporta sekcijās, pulciņos, nometnēs. Vai tā nav pārslodze?! Kur ir bērna tiesības uz brīvību, vismaz bērnībā...

Protams, ir jau arī galējības, bet iejūgšanās dažādās nodarbībās nemaz tik slikta nav..bērns pierod mobilizēties un atrodas jau arī tas brīvais laiks.Bet, nu vispār, bērnus nevajag audzināt-viņus vajag mīlēt...