Nez... man liekas ar vienu vēl kaut kā... Bet, ja tādu ir vesels bars... tad ir mati taisni!

Triis bez probleemaam izauga... galvenais uzticeeties.Aiziegumi un dzelzs discipliina rada tikai plaisu un nesapratni.
Bet tas jau no autinjiem jaamaaca.

Neapskaužu skolotājas, es ar vienu netieku galā...  

Ļāvu, lai patrako, bez manas palīdzības... tas ir, kad uznāca dullie pusaudzim, izlikos ka, manis nemaz nav. Par ēšanu un, visu pārējo bija pašam jādomā! Ātri norimās!

agit, apskatījos tavus gadus... nu, tak vajadzētu pašai būt saprašanai, neesi nekāda jaunā māmiņa, tak skatījums uz lietām ir izveidojies...

Man vecākie auga kopā.Tas arī ir vieglāk.. Viens otru pieskata..

zinu vienu-ja pieaugušais līdz pusaudža pārejas vecumam nav ieguvis autoritāti viņa acīs, tad... tad būs grūti.
savu bērnu mammām (īpaši meitu mammām) esmu teikusi:nevajag būt par draudzeni savam bērnam, primāri jums ir jābūt mammai-autoritātei, cilvēkam, ko respektē, jo, lai cik tas paradoksāli neskanētu, bērns jūtas atvieglots, kad ir vecāku iegrobežots, tas nozīmē-visu atbildību viņš uzveļ vecāku pleciem, kas attiecīgajā vecumā ir pareizi.es nenoliedzu, ka bērnam jāpilda savi p[ienākumi un jāuzņemas atbildība par izdarīto/neizdarīto.vecāka teksts:dari kā gribi! ir absolūti nepareizs.un, ja bērns pieaugušo līdz zināmam vecumam uzskata par savu draugu, tad viņš izturas kā pret līdzvērtīgu, un tad pieaugušajam jārēķinās ar to, ka bērnam vecāka -drauga vietā var stāties draugs-vienaudzis, kurš var kļūt par autoritāti.un ne tajā labākajā nozīmē.

... es arī atļāvu lai trako... iztrakojās un labs bērns izauga...

Ir vien laiks, kad neko īsti nevar sarunāt... bet agri vai vēlu pāriet. Nu... neatlaidīgi jāaudzina... ;)

gārsa .. tagad citi laiki... bērni ir ļoti gudri... visi tie "gadžeti" ...
viss ir savādāk...

No mazotnes patstaaviibu un pienaakumu apzinju... aa, tagad jau beernam nav pienaakumi, tikai tiesiibas..

un kurš pie tā vainīgs, ka bērnam tikai tiesības?dieva dēļ, nesakiet, ka skola!!!!!!!!!!!!!!!!

Man bija viss vienkārši. Taisīsiet sūdus, pie manis varat nenāk. Darbojās efektīvi.

..atļāvu, lai trako(šito gan man līdz galam nesaprast)... bet, ja nu nepārstāj, nepāriet????... un tas ar ir tas biežākais variants tai atļaušanai un tad atkal, tai it kā audzināšanai...

taks, vispār izdzēsu, ko nevajag...
ģerevņ, šitādu greznību var atļauties tikai papīši, jo viss tiek nogrūsts uz mammas pleciem... nu, stipri negodīga vīrieša-tēva attieksme...

Es pat nesaprotu, kà tiku tiem trakumiem pàri, bet finàlà varu lepoties-sakarïgi bèrni izdevušies, galvenais, ka sirds visiem trim ir ïstajà vietà...

Tur bija neliela piebilde, ka māte arī ir cilvēks. Ragi tika aplauzti ātri.

konflikts radās, jo atnācu mājās, un kaimiņiene sāk stāstīt brīnumu lietas...
bijuši draugi, pa 5 stāvu mestas pudeles( gan plastmasas, bet vienalga)...
bļaustijušies pa visu ielu ...  

Tagad ne bērni savādāki, bet vecāki. Bērneļi neesot jāaudzina, paši izaugot. Tepat to esmu lasījusi gana daudz. Tad nu nav ko sūdzēties, ja paši tā izauguši, ka vecāki netiek galā!

lizettgte vainīga :))))