Nu jau bērni ir vecākiem, kuru vecāki lielāko dzīves daļu nav strādājuši, tik uz pabalstiem. Tie jaunie vecāki vnk. nepazīst citādu dzīvi
Lūk, lūk! Un tie bērni griežas tālāk tajā vāveres ritenī, turklāt arvien uzstājīgāk piesitot ar kāju pie grīdas - dodiet! man vajag! man pienākas! Mīlīši, kas tad piepilda to maku, no kura tie pabalsti tiek maksāti? -mēs paši! Bet mūsu, to pelnītāju, paliek arvien mazāk, jo aug pabalstāmo skaits! Kāpēc strādāt, ja iedos pabalstu?