lia | 21.06.2016. - 19:45:27

Es pat esmu drusku padzīvojusi laukos... maigoties neviens neliedz pēc padarītiem darbiem Arī romantiskai kafijas pauzei laiku var atrast, ja grib

Gribēju vaicāt Anksai, kāpēc pēc darbu apdarīšanas nevarētu pamīlēties un terasē kafiju padzert, bet Lia pateica manā vietā:)

... tāpēc, ka dukai vairs nav romanķikai))

elizabete000 | 21.06.2016. - 20:14:37

vesto, brūti ar aizdosi?)((
=======
Nē :P

vot tā, vesto, tu jaunēklim laimi pašā saknē nocirti)))

Nu, ja īrējies, tātad kredītu jūgā vēl neesi? Kur tad ir problēma? Nospraud prioritātes un uz priekšu!

Gan jau it lietas, no kurām vari atteikties, lai par 4000 hipotēku paņemtu. Savādāk sanāk, ka tas, no kā atsakies, ir mazs namiņš Šrekam kaimiņos.

Atļaušos ar copy- paste citēt pati savu vēstuli, ko nesen rakstīju vienā Feisbuka interešu grupā, kur notiek diskusija par to, cik labi un skaisti ir iegādāt vecas lauku mājas.  Atbildēju (publiski) kādam jaunēklim, kurš uzskatīja, ka, teiksim, mauriņa pļaušana ir smiekla lieta. Var jau būt, bet...
---------------------------------------------
"Vai esi mauriņu pļāvis, teiksim, lauku māju pagalmā vasaras sezonā desmitiem gadu no vietas reizi nedēļā apmēram pus hektāra teritorijā ; vēl situācijā, kad lielu tā daļu izrakņājis kurmis un ir citas "pievienotās vērtības"? PLUS nebeidzama ravēšana, stādīšana, izstādīšana, sēšana, laistīšana, cīņa ar visa veida virszemes un pazemes kaitēkļiem; zāģēšana un izgriešana; un malkas gādāšana; ražas vākšana, pārstrāde un realizācija; neparedzami laika apstākļi, utt, u.t. jpr. Es un mana ģimene: strādā un dzīvo Rīgā, bet mantots dzimtas īpašums laukos, ideālā vietā. Visa lauksaimniecības zeme iznomāta lielsaimniekiem, pašu ziņā- milzīgais dārzs.
Tiem, kam lauku māju iegāde "klusumam, mieram un harmonijai" vēl tikai padomā, - lūdzu ņemiet vērā, ka lauku mājas- tas ir DZĪVESVEIDS, nevis atpūta un izklaide, grilēšana un dārza svētki. Nepārtraukts un smags darbs, gandrīz visa brīvā laika pavadīšana tur kļūst vai nu jūsu hobijs, vai labāk neko nepērciet!
Daudziem nav nekādas jēgas par to, kā viss realitātē izskatīsies. Ir vīzija- laiski jūnija rīti lakstīgalu treļļos, meža zemeņu trauki ; liepziedu smarža, un tā tālāk. Par pārējo apjausma nāk tikai vēlāk, un aplauziens var būt visai smags.
Tie, kas šādā nākotnē nesaskata prieku un pat dzīves jēgu- labāk apdomājiet."

..un sākās stāsts ar tādu vienu nieka lapenīti..(neraudāšu, autors privāti aizliedza..a, gribās)

Ak vai, lasu un brīnos, kā ar savu laiskošanās mīlestību vēl neesmu mājas par burbuli nolaidusi.!! 

tagad laiskoties un slinkot ir tāds kā labais stils, bet man piemēram patīk strādāt! Jo atpūšanās, ja iepriekš nav kārtīgi pastrādāts, ir stulba un nomācoša.

Man domāt, visam jābūt samērīgi - pastrādā un tad laiskojies. Vai gadās arī tā - nu traki negribas strādāt... nu tad arī slaistos, bet pastrādāju vēlāk

Kas tā domā, tam tā stulba... man pa skaisto, gan iekšiņā, gan āriņā...  
Katram savs dzīvesveids. Stulbi ir domāt, ka pareizais ir tikai manējais.

vo, tauta sacepās...
 ... var it labi dzīvot, ja patīk tas kā dzīvo un tas ko dari... tas ir galvenais... un var atrast laiku visam... nav laika - ir nepareizs teiciens... ir prioritātes... tāpat kā nav naudas - ir tikai budžeta plānošana... ieplāno laiku arī prieciņiem, iemācies gūt kaifu no tā ko citi par vergošanu sauc - un būs viss ok... ir lietas, kuras nevar izmainīt, nu tad izmaini savu attieksmi pret tām... z***b visādi likumi un nodokļi - ieslēdz pofigismu... vai ta galva nešancē?...

beatris..a, tev tā cilvēciski neuznāk ..no sērijas-ai, šodien negribas...

... kam paciesties?... un cik ilgi?... ja tas ir dzīvesveids, tad vari ciesties līdz kapam, nekas jau pa lielam tač nemainīsies... un bērni tiešām ir laimīgi... iemācījušies daudz ko, ko citi i nezin... un ar komunicēšanu problēmu nekādu... vai ta domā, ka cilvēkus viņiem nerāda?...

... nevaru iedomāties, ka man būtu jāiet no rīta uz darbu, jāktratās transportā, vakarā atpakaļ, un tā katru dienu... katru dienu ir izvēle ko darīt un kā dzīvot... ja tos darbus pieradina, tie paši padarās... a ja uznāk ļeņins, var arī paslinkot... pagulēt, paklausīties putnus, papriecāties par dabu... un pēc tam ar jauniem spēkiem it viegli padarīt to ko negribējās...

lare, vai tad Tev ir hektārs zemes??

Es tak puikam teicu, ka visu ko viņš grib, var dabūt uz mazāka gabaliņa...

es nevaru iedomātos, ka naktī pamostoties..un čurāt ejot, pretējos logos neredzu kaimiņu gaismu... bet bij viss citādi, a vairs negribas... nu, ja ..katram savs...

daudz kas (viedokļi, resp) ir samests vienā katlā. skaidrs, ka no piemājas dārziņa kopšanas neviens nav pārguris, skaidrs, ka saimniecība, kurā ir moderna tehnika un citas "fīčas", ir gadu vai lieeelu finanšu rezultāts, bet tā vienkaŗši ies un ka darīs un ka būvēs un būs... tam vajag fanātismu un jaunību

... ir jau tā kā Tu saki... un tas jau vēl nav viss... ir vēl trakāk... ne jau visu te rakstu...   pajautā tiem, kas te ir bijuši... ne kā tūristi, bet kā draugi... galīgā depersijā iekritīsi...   arī mūsu miestā ir tantuki, kuriem viss citādais ir ērmīgs un aizdomīgs... es jau neko nesaku, lai burkšķ, lai perās... viņām jau dzīves pieredze tāda...