pirmkārt, pārspīlēta daudzpunktu lietošana liecina par psiholoģiskām problēmām.tieši tāpat kā izsaukuma zīmju.nopietni.otrkārt, neredzu tiešu saistību strap mīļu sievieti un naudu. grūtsirdība-jā, tā diskusijas pieteicējam piemīt.varbūt depresija. neesmu specs šajā jomā, esmu filologs/paidagogs

... tad ko īsti..to sievieti vai mājiņu?
Tikt pie mājiņas(laukos) nu gan nav tā lielākā problēma..
Nopērk kādu no tām pamestajām... pieliek roku..iekopj... un pēc pāris gadiem viss ir ok!
Protams... ja vēlas strādāt..darboties.
Klāt neviens neko nenesīs.
Un pilna Latvija ar pamestām viensētām, kuras nemaksā bargunaudu..Sākot no kādi 4000 eiriki... dabūsi ar visu zemi utt.
Un tas nu nav fantastisks cipars...
Darbojos šai jomā... zinu kas ir kas.

Nu..par sievieti gan cits stāsts..Pilnīgi no citas operas.

Tak viss tam gintam ir OK-tikai tāda cietēja loma tiek tēlota.

hektārs, tas ir par daudz...
ar matemātiku viss ir ok, atrēķinām mazas mājiņas platību, lapeni, ugunskura vietu,
tad tomēr paliek paliels zemes gabals.
es nevēlētos ravēt zemenes, kartupeļus un citas saimniecībā noderīgas lietās tādos apmēros.
atceros to laiku ar šausmām...
un kas to kafiju pagatavos, kas māju piekops, gan jau suns un kaķīc arī jāsamīļo
un saprotu ka jāstrādā tak arī būs, jo kādam par to visu jāmaksā,
stāsta autors teic, ka strādāt negrib, vien pamosties mīļotās sievietes apskāvienos...

Skaists sapnis... var gan mazākā zemes placītī visu šito.

kā tur saka... nekad nav par vēlu)))))... lai gan teicam, personīgi, galīgi nepiekrītu.

... bij reiz kāda, kas gribēja hektāru savas zemītes... būšot tķip kā tajā grāmatā- "skanošais ciedrs"... a kad tika pie bišk lielākas zemes, apmeta kažoku otrādi un visu pārdeva...
 ... atnāca ģimene no lielpilsētas... sāka dzīvot lauku mājā... būšot pašiem savi kartuplīši, gove un visāda citāda živučesķ... mājai apmetumu nobombardēja - siltināšot, likšot reģipsi... tagad stāv - bez apmetuma un bez pārējā... apstrādāju zemi, iedevu kartupeļus sēklai... kartupeļi aizauga, raža palika nenovākta, līdz govei un citādiem kustoņiem pat netika - aizmuka uz pilsētu, jo šeit ir ***** lauki un verga darbs, kas neatmaksājas - lētāk nopirkt veikalā (ja ir par ko)...
 ... savs laiks sapņiem, savs skarbajai darba dienai... dzīve laukos nav domāta nīkuļiem un vienas dienas šeptmaņiem...

... laikam arī man jāiet pie psiha... ciemkukulim aiznesīšu maisu ar punktiem... man to ir vairumā...  
 ...

Ar to hektāru ir ka ir bet ja laicīgi domasi tad  2, 5m x 2, 5m var diezgan viegli vēl pagaidām dabūt... Pasteidzies. Tur būs viss - puķes, putnu čalas... miers un klusums...
Es zinu ka kādreiz man dārziņš būs
Kur ziedēs tik rozes un nesāpēs sirds
 
Bet par to sievieti ? Izskatās, ka  tu meklē sievieti kura grībēs pienest ūdens glāzi... Un tu tam tici ?

Es ar pierakstos pie punktu liceejiem... Un Nevis vnk oficialaas daudzpunktes-3 dot, bet tik cik tajaa briidii sirds veelas!
Un neviens man to neaizliegs un neizaarstees...  

Iznjemot tauta punkts lv, kas manus 7 punktus saiisinaaja uz apniciigajiem 3

Bet man liekās mums visiem šeit ir psiholoģiskas problēmas, līzīti ieskaitot, ja mums nebūtu šādas problēmas, tad arī mēs te nebūtu... un attiecīgi, ja līzīte ir šeit tad arī viņai ir psiholoģiskas problēmas un ja viņa meklē problēmas citos, tad viņai ir pat vairāk psiholoģiskas problēmas kā citiem...

... citiem cilvēkiem ir vasara... man ir siena laiks... citi bērni brauca ar ričukiem peldēties, mums ar māsu bij jāravē vagas, jāpalīdz pie siena, un tikai tad varējām kur skriet paši...
 ... nu labb, tagad es no zagraņicas tehniku iru savedis, bet vienalga - siena laiks ir tāds laiks, kurā darbojas citi likumi un apstrākļi, kurus "Eiropai nesaprast"...
 ... protams, ka vieglāk ir sēdēt ofisā, baudīt kondicioniera vēsumu un uz datora gudri klabināt par lietām, kuras iedveš šausmas...

... labs...

parasti jau tas sievietēm piemīt... un es pat to sāku saukt par elkdievības sindromu... pašas rada tēlu un vēlāk šim tēlam sāk kalpot...

... jā, arī mani apdalīja... gribēju ielikt veselu rindu - vai t man žēēē... abet nokropoja uz 3 - tķip, norma...

Man arī patīk likt daudzpunktus...
Zināmā vecumā vairs negribās rukāt pa dobēm, bet ir labi, ja ir jau kas iekopts un var tā drusku laiskāk baudīt dabu un putnu balsis...

stabs, es principā esmu problēma, drošvien arī psiholoģiska.eh.
tāda romantika, noslēpumainiba ir tā daudzpunkte, eh!
es ar` zinu ģimeni, kura, vislabāko nodomu vadīta devās lauku dzīvi baudīt. pēc pār`s gadiem saprata, ka romantika beidzas dikti ātri un ka viena lieta ir atpūtnieks lauku sētā, bet cita-elles darbs. un tā veranda ar mīļoto sievieti... kad tā sieviete ir "nositusies" pa dobēm, vagām, lopastēm vai vēl nezin kur, ta ne līdz romantikai.eh...

Varbūt vienkārši esmu noguris no liela darba kolektīva. Un tāpēc gribas klusumu. 
Līst...

vasara ir īsa, pie mums mēdz  būt drūmi rudeņi un ziemas..
tad netikai jāravē, bet jatīra ceļi un taciņas u..t.t.t.t...
dauzpunkte