0-barss | 21.06.2016. - 16:44:04

(... ) vēl pēc gadiem jau viņiem bij vēl daži bērni klāt... (... )... tagad viņi dzīvo mēreni pārtikuši... dziļos laukos, vieni paši... (c)

Bērnus žēl. Viņiem neviens neko nav prasījis. Arī tiem klāt nākušajiem.

... a par ko ta žēl?... ja cilvēki laimīgi...
 ... bērniem ir vairāk kā dažam labam mammas luteklītim... un viss pašu rokām paveikts... to reti kurš prot novērtēt... vieglāk jau paprasīt kādam fondam vai pašvaldībai, lai iedod... a ja sagribās, uz ričuka vai motoplirkšķa virsū un 10 km līdz tuvākajam lielākam miestam... un bērniem reāli - galvas strādā...

Es vairāk par to, ka "nāca klāt bērni". Varbūt vajadzēja bišku paciesties. Kamēr sakārtojas viss. Bērni tomēr jāizskolo. Un, ja nu pēkšņi sēņu mežā nav?
Un, vai visu mūžu tie bērni gribēs mežā dzīvot? Un, ja ne, tad kā viņi spēs iekļauties viņiem svešā vidē, ja tagad pieraduši dzīvot vientuļi.
Ja nu, vienīgi, kā Tu saki, tie 10 km līdz miestam. Tad jau nav baigi nošķirti. Lai gan... miesti jau arī ir dažādi.

..tomēr tie barsa stāsti tādi utopiski izklausās..un, jo vairākas reizes pārlasi, jo vēl utopiskāki izklausās...

Lasu un brīnos, kā visi visu zina Anks, Tu tiešām skaidri zini, ka laukos var dzīvot tikai tie, kam ir iekrājumi un stulbi romantiķi, kas drīz vien muks atpakaļ uz pilsētu? 
Man šai sakarībā nāk prātā viena drauga mūziķa stāsts (kas pats ar sievu dzīvo skaistā lauku mājā, bet nu tiesa gan, abi strādā pilsētā. Taču dārzu ir iekopuši un visu ziemu pārsvarā no saviem dārzeņiem pārtiek). Tad nu lūk, kāds stāsts - bijis uzaicināts spēlēt netāla kaimiņa lauksaimnieka lielā jubilejā. Uz jubileju sabraukuši apkārtnes zemnieki ar ģimenēm - raženi vīri un sievas, ar labām mašīnām. Ēduši, dzēruši, lustējušies, sprieduši par ražu, lopiem, Eiropas projektiem utt.  Draugs teica, bijusi tāda laba sajūta - kā tādās Zemgales bajāru dzīrēs. Man arī bija prieks dzirdēt, ka ir cilvēki, kas prot strādāt un nopelnīt, ne tikai čīkstēt par grūto dzīvi un lauku dubļiem.

lia, doma bija tāda ja grib laukos dzīvot kā bezdeļņiks..strebt kafiju terasē un maigoties
citādi es jau sākuma saciju, ka laukos ir pamatīgi jāstradā darbi ir nepadarāmi..es redzu ko DARA laukos.
pēc cipariem( palieliem cipariem )un šad tad paskatos dzivē..tikai paskatos..
un lopkobībā pašreiz ir pilnīgs piiiiiiiiiii..

Kas Tev - Anksa- teica ka esmu bezģeļņiks???????!!!?!!
Kā jūs vispār varat spriest par cilvēku nepazīdami personiski?????!!!!

es runāju VISPARIGI...

Es pat esmu drusku padzīvojusi laukos... maigoties neviens neliedz pēc padarītiem darbiem  Arī romantiskai kafijas pauzei laiku var atrast, ja grib 

es autoru baigi labi pazīstu... man šitas izsaka visu...
vai tā notiek?
..es arī gribu((((((
..tā aiziet dzīve((((
..sapnis par turpmāko dzīvi((((

..tak ko te ņemās, slims uz galvu))))

Viss... Sapnis izplēn kā rīta dūmaka vējā... Reālā dzīve. Darbs. Īrēts dzīvoklis.

Ir tie lauki, ir.
Ir arī bijuši kādreiz.(pirmie lauki)Pārdevu nafig .
Neesmu laukiem radīts un viss.
Es pat šovasar atejai neesmu pieķieries (jārok jauna bedre)

aga, un tagad uz 3..4 sākam visi raudāt...

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa

Kāpēc ir tā- tu cilvēks kaut ko pasaki, bet ir daļa ļaudis šeit, kas prot tevi iedzīt vēl lielākā bedrē nekā tu biji???

..paņem koka āmurīti)..tink, tink, ginčam pa paurīti... ej atpakaļ bedrē, i nedomā šņukuru laukā bāzt)))

Gint, neņem galvā. Te tak izklaides portāls. Ja gribi, tad veido un viss būs.

..tak paskataties tais gaudu dziesmās, jebšu tēmās, veselās četrās... nāriņš biksās... ZB šitie pludiņi-daiļrakstītāji)

Gint!
Es nenoroku!
Nopērc sīku zemes pleķīti no manas brūtes :)
Nopērc celtnieku vagoniņu.Nosiltini... (ceļš blakām)
Tici man.Putni meža vidū čivinās un mežacūķi urkšķēs aiz loga :)
Nu tas vasarā.Ziemā rudenī romantika maz :(

vesto, brūti ar aizdosi?)((