... puikam 16 gadi, dzīvo pie mātes, tēvs neliekas nezinis, izņemot datumu, kad ir spiests samaksāt to ko tiesa nolēma, un ari to nevar, jo redz viņam mašīna uz kredīta vēl jamaksā. un tajā pat laikā summa, kuru vinš izsniedz nesasniedz pirmo 3 ciparu skaitli. visiem stāsta, ka redz viņam tiek liegs piedalīties dēla audzinšanā. puikam sākas pusaudža biezpiena laiki un protams kāp mātei uz galvas. māti sauc uz skolu, kad piezvana tēvam, atbilde, ir unikāla: ko tu man zvani, ko tad es varu darīt, un vispār man nav laika. pec 2 mēnešiem situācija tik tālu, ka puika jau uzdrīkstas māti pagrūstit, atkal zvans tēvam, mol savāc lūdzu viņu. Atbilde vnk nogāza mani no krēsla, kad to dzirdēju: es nevaru, tas izjauks manas jaunās ( jau 3 )attiecības.Gan jau tu kaut kā tiksi galā!!!!
Nu Derevņja saki man, kurš te ir tas nejaukais ? un tāds atrunas ir regulāri... šis ko aprakstīju ir tikai pumpuriņi no pilnā repertuāra.
Vot, te viss nebūt nav tik viennozīmīgi. Pirmkārt, kurš to puikiņu līdz šim ir audzinājis 99% laika? Māte? Nu, tad kuram ir jāatbild par galarezultātu un sekām? Teikšu atklāti, sievietēm (daudzām) ļoti patīk uzņemties nest to, ko nevar pat pacelt un, kad nekas nav sanācis, - meklēt vainīgos.
0
0