trekno gadu pašā plaukumā šitā ar jau mirušo Olitu iepazinos, 2008 gada pavasarī
rakstiju Draugiem el vē vienā ezotērikas grupā, . par jogu, meditāciju, un Olita ievēroja, ka visi baigi nikni paliek un lamā mani, it kā dīvaini, treknie gadi, visiem nauda bija, es palīdzu bez maksas cilvekiem, tolaik man bija darbs, laba veseliba, neko sev nelūdzu, rāvos kā nēģēris darbā, un 2x nedēļā jogas kursi bija kā atvieglojums no darba reāls
Olita man uzrakstija, tā arī sapazināmies, pie viņas dzīvoklī vēlāk savus privātos kursus organizeju, līdz pat 10 cilvēkiem nāca. Bet ne par to, fakts ir, ka daļai cilvēki nepatīk, ka kāds ko dara, un tad ir reakcijas šādas...
viens labums gan bija, tolaik neviens neparmeta, ka darba uz roltoniem dzivoju pusdienās..toties varēju no savas niecīgās algas - iegādāties jogas kursiem tehnisko nodrošinājumu, tur tv, dvd plejeri, videokameru, foto lai visu nofilmētu vēlāk ekranu, . projektoru, labus datorus portativos (piezime - viss no lombardiem nocenots) ... utt
vel vienai paziņai foto uzdavinaju savu velak, skops neesmu galīgi
esmu vismaz 2 dzīves nomocītām jaunām sievietēm - viņu ieķīlatos lombardos telefonus izpircis
un ar labdarību nodarbojos, vācu ziedojumus un ziedoju savu laiku, naudu, lauku kopienai, tur aŗī braucu strādāt
4
3