No timber dotā raksta
http://www.pietiek.com/raksti/ista_pa...uru_jeb_tas, _ko_mediji_nevelas_publicet_par_islama_vesturi
„Salafisti noliedz nacionālismu, politiskās partijas un nācijvalstis, jo šādi koncepti neeksistēja Muhameda valdīšanas laikā (7. gadsimtā). Šādu praksi īsteno arī Islāma Valsts – tajā nav partiju, nevienas nācijas, un neviena tauta netiek izcelta, jo visi ir vienādi islāma ummah un Dieva priekšā.
Vahabisms ir visekstrēmākais salafisma paveids.
Vahabisms aizliedz daudzas prakses, kuras citi musulmaņi laika gaitā sākuši piekopt, piemēram, mūzikas klausīšanos…”
Salieku kopā ar to, ko sludina un dara pie mums esošie konvertētie, un secinu, ka viņi ir uz viena ceļa ar islāmistiem un džihādistiem.
„Ja musulmaņi un to atbalstītāji sāk klaigāt, ka cilvēka šāds un tāds apgalvojums ir musulmaņiem aizskarošs, tad racionāla atbilde ir šāda: kam ir lielāka nozīme? Reliģijai un svētajiem rakstiem vai cilvēka dzīvībai un tiesībām praktizēt vārda brīvību? Kritiku pret islāmu apzīmē ar islamofobiju – salikteni, kas izdomāts, lai apklusinātu un iebiedētu tos, kas uzdrīkstas celt gaismā islāma tumšo pusi. Šo vārdu izdomāja Musulmaņu brālība 20.gadsimta 90.gados ar mērķi apspiest vārda brīvību, jo islamofobs ir tas, kas saka to, kas musulmanim nepatīk.”
Arī to mēs redzam šeit pat.
„Bailes no islāma ir pavisam racionāla parādība, ja cilvēks pārzina faktus par šo reliģiju un to, ko šariāta likums dara ar vārda brīvību. Tā ir normāla parādība, ja ir bailes no reliģijas, kuras svētajos rakstos rakstīts, ka jānogalina neticīgais.”
Kāds vēl uzdrīkstas teikt, ka mēs kurinot naidu! Kāds sola mums nāvi un vēl ir neapmierināts, ka mēs to nepieņemam ar pateicību.