Vācietes viedoklis par atšķirībām starp vācu un migrantu vīriešiem.
Es gribētu izteikties kā sieviete. Mums šobrīd tiek stāstīta pasaka, ka mūsu vīrieši ir potenciāli bīstami. Moto: katrā vīrietī snauž izvarotājs. Nabaga marokāņi, alžīrieši un sīrieši utt. nevarēja rīkoties citādi, un jums, vācu vīriešiem, vajadzētu kaunēties, rādīt uz viņiem ar pirkstu. Cilvēki, neļausim viņiem mūs tā muļķot!
Domās es atgriežos atpakaļ savā jaunībā, kur saskaņā ar šo loģiku man būtu jābūt izvarotai vismaz desmit reizes. Es bieži mēdzu doties ceļā viena pati, jo manas draudzenes neatbalstīja manu mūzikas izvēli. No 14 gadu vecuma es apmeklēju roka koncertus. Viena pati, meitene! Es redzēju tādas grupas kā Iron Maiden, ACDC, Led Zeppelin. Uz tiem es devos ar vilcienu. Tad vēl daži festivāli ar dažādām grupām, galvenokārt kaimiņvalstīs. Puiši, kuri turp devās, pilnīgi noteikti nebija manu vecāku gaumē.
Protams, ka tur tika dzerts alus. Mans iecienītākais bārs bija rokeru apmeklēts. Tīs reizes nedēļā vakaros es biju prom un tā gadiem ilgi. Es izskatījos ļoti izaicinoši: nosmiņķēta, šauros džinsos, augstpapēžu zābakos, gari vaļēji mati, daudzas rotaslietas, apžņaugts apģērbs augšdaļā, ādas jaka. Kā tas toreiz bija pieņemts.
Un tagad turaties, jūs politiķi un preses zaldāti: nekad - es atkārtoju, NEKAD! neviens vienīgs tips nav man uzbrucis. Jā, nevienu vienīgu reizi nav pat uzdrošinājies man uzbāzties vai atļāvies pateikt kaut ko līdzīgu "fiki-fiki". Es varēju pārvietoties pilnīgi brīvi un nepiespiesti. Arī uz deju grīdas, kad es pārmaiņu dēļ devos uz diskotēku.
Un vēl ko šokējošu man jāsaka: neviens toreiz nerunāja par pamatlikumu. Nebija nekādu priekšrakstu, pēc kuriem puiši bija kaut kā ierobežoti, bet meitenes vienlīdzīgas. Darbojās nerakstīti likumi. Puiši lieliski zināja, ka sievietes bija tās, kas izvēlās puišus un nevis otrādi. Gadījās, ka viņi tāpēc "duelēja", bet viņi nekad neatļāvās izturēties pret sievieti rupji. Puiši bija aizņemti ar sava ranga skaidrošanu, kamēr sievietes tos tipus izvēlējās. Nekad neviens neuzdrīkstējās uzrunāt meiču, kura neatbilda viņa statusam.
Tā kā tas viss ir tik pašsaprotams, tad arī mūsdienu vācu puiši šo koncepciju iesūc vēl ar mātes pienu. Galu galā, viņu mātes ir izvēlējušās viņu tēvus pašas. Ja sencis vairs nepildīja savu lomu, to aizstāja ar citu, vai arī turpināja savu ceļu kā vientuļā māte. Neskatoties uz feministu gaudām, sievietes, nevis vīrieši, ir tās, kas nosaka, kā veidosies attiecības. Un vispār - cilvēki vispirms veido attiecības un tikai pēc tam laulību.
Tagad ķersimies mūsu "jaunajiem pilsoņiem". Ko viņi ir iesūkuši ar mātes pienu? Acīmredzami - cita veida kultūru. Tādu, kurā vīrieši lemj sievietes likteni, kurā tēvi pārdod savas meitas, kurā precības notiek pēc klana noteikumiem, nevis jūtām, kurā brālēnu un māsīcu laulības ir plaši izplatītas. Šie vīrieši nezina mūsu sabiedrības nerakstītos likumus!
Turklāt nav arī nekādas atbilstošas sociālās kontroles. Jo lielākā skaitā viņi savācas kopā, jo bīstamāki viņi kļūst sievietēm. Vācu vīrieši uzvedas diametrāli pretēji: jo vairāk viņu ir, jo vairāk viņi pieskata sievietes un vēršas pret tiem vīriešiem, kas izturas pret sievietēm slikti.
Protams, tagad daži turku mačo protestēs un gvelzīs muļķības par cieņu, kas iespējams pastāv islāma pasaulē. Bet es jums prasu: kur ir jūsu māsas? Vai viņas iet nosmiņķētas šaurās džinsās un pieguļošā krekliņā bez saviem brāļiem uz roka koncertu? Nē? Tad jūs vēl neesat šeit nonākuši! Vai jūsu māsas var precēties ar vācieti? Nē? Es neesmu pārsteigta.
Mājaslapā islam.de vara izlasīt: Kāpēc musulmaņu sieviete nedrīkst precēties ar ne-musulmani?
Islāms neatbalsta laulības starp musulmaņu sievieti ar ne-musulmani. Sieviete šajā gadījumā vairs neatrastos islāma aizsardzībā un viņas reliģijas brīvība un viņas tiesības laulībā (piemēram, apgāde un taisnīga apiešanās no laulātā puses) netiktu garantētas. Tā kā vīrs nepieder pie musulmaņu kopienas, tad arī nav iespējams uzlikt viņam nekādus pienākumus, kuri varbūt nepastāv viņa reliģijā. Tomēr šādas formas laulības pastāv, kuras nedrīkst uzskatīt par nenoslēgtām arī Islāma izpratnē.
Tātad, "sieviete šajā gadījumā vairs nebūtu islāma aizsardzībā". Ar "aizsardzību" austrumnieki acīmredzot saprot aizbildnību. Un kas notiek ar sievietēm, kuras neatrodas zem šīs nelaimi vēstošās "aizsardzības"? Viņas acīmredzot kļūst par cilvēkiem ārpus likuma. Šajā koncepcijā, mūsu valstij, kurai ir monopols savu iedzīvotāju aizsardzībā, nav vietas. Mums pašiem šeit nav vajadzīga aizsardzība caur reliģiju, jo mūsu tiesības garantē valsts.
Vai mūsu valdība tiešām zina, ka tiek importēti cilvēku bari, uz kuriem attiecas laulības aizliegums? Tas nozīmē, ka ir ieprogrammēta vēl viena paralēlās sabiedrības paplašināšana.
Kreisi zaļajām emancipētajām: šie noteikumi neattiecas uz islāma vīriešiem! Es ceru, ka jūs vēl neesat pametušas baznīcu, jo pretējā gadījumā jūs neiegūsiet nevienu no šiem bagātīgajiem eksemplāriem.
Kāpēc musulmanis drīkst precēt tikai musulmaņu, kristiešu vai ebreju sievietes?
Musulmanis var precēties ar sievieti no jūdu vai kristīgās ticības. Nosacījums vienmēr ir monoteisms (viena dieva pielūgšana).
Kā sieviete es saprotu, ka esmu nevēlama persona, ja neatbilstu šiem kritērijiem. Bet viss ir vēl sliktāk.
Vai bērns no jauktas laulības (viņš - musulmanis, viņa - katole) var tikt kristīts kā katolis?
Bērnus no laulībām starp musulmani un ebrejieti, kristieti, musulmanieti ir jāaudzina pēc islāma noteikumiem. Tāpēc katoļu kristības no islāma puses netiek pieļautas.
Šis reliģiskais rasisms ir neciešams. Kur ir politiķi, kas par to ziņotu un kritizētu? Tagad visi ir apklusuši. Bet atvērt mutes, lai nomelnotu vācu puišus, tas gan darbojas vienmēr. To darīt ir pavisam vienkārši. Bet tikko kāds vēršas pret šo apsūdzību, tā momentā tiek nosaukts par rasistu.
Viss šobrīd notiekošais ir tik zemisks! Tik zemisks, ka es priecājos par sava dēla vēlmi emigrēt. Vēl pirms gada tas mani būtu darījis nelaimīgu. Tagad esmu apskaidrota, un varu skatīties nākotnē ar pārliecību. Viņš ir izvēlējies valsti, kura aizsargā savas robežas. Valsti, kurā imigranti tiek atlasīti. Viņš to dara tāpēc, ka vairs neredz nākotni Vācijā nedz viņam, nedz viņa meitenei. Divi gudri jaunieši ar ambīcijām atstāj mūsu tēvu zemi. Viņi ir saņēmuši manu svētību.
No vācu zemes, kā tas vienmēr teikts, nekad vairs nedrīkst izcelties neviens karš. Arī tas ir viens no mūsu nerakstītiem likumiem, kas ticis pārkāpts. Jau kopš 2001. gada, kad uz Vācijas zemes tika plānots uzbrukums ASV, mums vajadzēja zināt, ka islāms nerespektē mūsu dzīves veidu. Šodien islāms saindē jauniešus valstī. Mūsu politiķi bezpalīdzīgi noskatās. Ikreiz, kad kaut kas notiek, tas saucas - notiekošajam nav nekāda sakara ar islāmu. Pret musulmaņiem nedrīkst vērst nekādas aizdomas. Bet, kad ziemeļafrikāņi uzbrūk vācu sievietēm, tad vācu vīriešus var purināt aiz krūtažas kā potenciālus izvarotājus!
0
0